Jauniešu bezdarbs – aktuāla problēma Latvijā (67)

«Nestlé», viens no lielākajiem globālajiem uzņēmumiem, uzsāk iniciatīvu, kurs ietvaros aicina sabiedrību un uzņēmējus pievērst uzmanību jauniešu nodarbinātības problēmām, uz kurām uzmanību vērš un par kuru sekām brīdina izglītības, privātā sektora, nodarbinātības un makroekonomikas sfēru eksperti.

Apstākļu ignorēšanu draud izvērsties par krīzi nodarbinātībā

Jauniešu bezdarbs ir skāris vairāk nekā vienu piekto daļu jauniešu visā Eiropas Savienībā (ES). Savukārt Latvijā jauniešu bezdarbs vairāku gadu griezumā ir saglabājies aptuveni 20% līmenī, kas ir zemākais rādītājs nekā vidēji ES. Salīdzinot Baltijas valstu datus, Igaunijas statistika rāda labāko rezultātu starp visām trim valstīm, proti - 16% jauniešu bezdarba līmenis Igaunijā, turpretī Lietuvā – 23%.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas socioekonomikas eksperts, komentē jauniešu bezdarbu, kas drīz vien iespējams var pieaugt sociālā krīzē, ja nerisināt svarīgos jautājumus saistītus ar bezdarba cēloņiem:

«Ja skatās uz jauniešu bezdarba līmeni, tad tas ir gandrīz uz pusi augstāks nekā kopējais bezdarba līmenis valstī, kas liecina, ka jauniešu nodarbinātības jautājums ir aktuāls.

Jauniešu augstāka bezdarba problēmas saknes meklējamas arī izglītības sistēmā, tās atrautībā no reālās dzīves un prakses neesamība, kas neļauj jaunietim jau iegūt pirmo reālo darba pieredzi jau izglītošanās periodā. Jāveido pārdomātas un rūpīgas izmaiņas jauniešu kvalifikācijas celšanai, fokusējoties uz bezdarbniekiem ar zemu izglītības līmeni, nevis vienkārši uz jauniešu pagaidu nodarbinātību, piedāvājot subsidētas mazkvalificētas darbavietas, tad situācija jauniešu nodarbinātības jomā varētu uzlaboties straujāk.»

Mācīšana ir lietderīga

Līga Meņģelsone, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre, min, ka uzņēmēji var sniegt nepieciešamās iemaņas darba pildīšanai taču jauniešiem pašiem ir jānodrošina sev lietderīgs izglītības pamats.

«Būtiskākais ir nodrošināt jauniešu iesaisti izglītībā, praksē un darbā. Satraucošs fakts, ka ap 37% jauniešu, kuri ieguvuši vidējo izglītību neturpina mācības augstskolā, vai profesionālos kursos. Galvenokārt, lai sekmētu jaunieša darba iespējas, ir jāiegūst augstākā vai profesionālā izglītība. Studiju periodā ir jāizmanto visas dotās prakses iespējas, kas var sniegt labu profesionālo pieredzi.,» stāsta L.Meņģelsone.

LDDK virza iniciatīvu apkopot informāciju par izglītības iestāžu absolventiem un viņu profesionālajām gaitām, tādejādi izvērtējot katras izglītības iestādes un tās sniegtās izglītības programmas kvalitāti un lietderību.

Arvien biežāk darba devēji sūdzas par jauniešu profesionālo zināšanu trūkumu, bet arī par vispārējo jauniešu sagatavotību, par valodu trūkumu, par dzimtās valodas rakstības prasmēm un elementārām matemātikas zināšanām. Darba tirgū arvien svarīgākas kļūst sociālās kompetences, piemēram, sadarbība, komunikācija, atbildības uzņemšanās prasmes, un nav pārliecība, ka izglītības iestādēm šo kompetenču attīstība ir prioritāte, tā liekā mērā ir atkarīga no paša jaunieša iniciatīvas, sabiedriskā darba vai ģimenes pieredzes.

Nepieciešamās iemaņas jauniešu vidū

Biznesa augstskolas Turība studentu pašpārvaldes pārstāve Sintija Strazdiņa vērš uzmanību uz to, ka atrast darbu nozīmē ko daudz vairāku kā tikai attiecīgā izglītība ko prasa darba devējs, bet arī tas, cik ļoti gatavs ir pats jaunietis parādīt nepieciešamās īpašības kā elastīgums un gatavības strādāt. S. Strazdiņa komentē situāciju no studentu perspektīvas:

«Jauniešu darba iespējas izriet ļoti būtiski no vecuma kategorijas – kamēr vidusskolēniem iespējas zemākas, jo skolā ir lielākoties pilnas slodzes mācības, tikmēr studentiem jau ir plašākas iespējas, jo bieži studiju grafiku var piemērot darba grafikam. Kā arī, darba devējs izvērtē jauniešu valodas zināšanas. Piemēram, mūsdienās bez krievu valodas zināšanām nav iespējams atrast darbu apkalpojošā vai klientu servisa jomā. Neteiktu, ka atrast darbu ir grūti jo iespējas ir daudz, taču priekšroka, protams, tiek dota jau pieredzējušajiem cilvēkiem.»

Sinerģija starp privāto un sabiedrisko sektoru

Rīgas Stradiņa universitātes student karjeras centra vecākā konsultante Marina Fromcova iezīmē šo svarīgo posmu starp abiem sektoriem – sabiedrisko un privāto.

«Darba devēji arvien vairāk sāk saprast, ka, lai nākotnē iegūtu labu speciālistu, viņš ir jāaudzina vēl skolas vai studiju laikā, jāparāda, kāpēc ir vērts strādāt konkrētā nozarē un profesijā, kāpēc ir vērts strādāt tieši pie šī konkrēta darba devēja. Un šeit darba devēju starpā jau tagad ir vērojama konkurence,» stāsta M. Fromcova.

Praktiskās zināšanas tiks nodrošinātas

«Nestlé needs YOUth» ir viena no apjomīgākajām daudznozaru sociālo problēmu iniciatīvām, kas piedāvā darbu aptuveni 10 000 cilvēku, kas ir jaunāki par 30 gadiem. Iniciatīva paredz, ka līdz 2016. gadam uzņēmuma tīklā tiks izveidotas 10 000 prakses pozīcijas. «Nestlé» aicina visus korporācijas sadarbības partnerus un piegādātājus ES valstīs atbalstīt «Nestlé needs YOUth» iniciatīvu, piedāvājot jauniešiem stažēšanos, apmācības vai praksi savos uzņēmumos.

Papildu, lai veicinātu jaunieši pielāgošanās darba tirgu nākto no skolas uz darba vidi, jaunā iniciatīva «Nestlé needs YOUth» paredz sagatavošanās programmu «Readiness for Work». Programma piedāvā karjeras konsultācijas, CV meistarklases un darba interviju treniņus, kuriem var pieteikties ikviens ES skolēns vai students.

«Mums visiem ir sava loma ekonomikas stiprināšanā un darbavietu radīšanas procesā. Privātais sektors vienmēr ir bijis nozīmīgs darbavietu nodrošinātājs gandrīz visās nozarēs gan Eiropā, gan Latvijā. «Nestlé“ korporācijā tā ir ierasta prakse – pieņemt darbā jauniešus no skolas vai augstākās izglītības iestādēm. Tieši šīs iniciatīvas kontekstā mēs vēlamies darīt vairāk, lai sniegtu atbalstu jauniešiem,» stāsta Marie Doušova, «Nestlé» Baltics vadītāja.

M. Doušova paskaidro, ka skolas un universitātes sniedz teorētiskās zināšanas, taču tāda mērogā korporācijas kā «Nestlé» nodrošina iespēju saņemt praktiskas zināšanas jauniešiem, kas palīdzētu nostiprināt savu vietu darba tirgū.

«Mēs ticam, ka vienīgais ceļš uz daudzsološu nākotni ir ieguldīt līdzekļus uzņēmuma un tā darbinieku attīstībā,» M. Dušova piemin vienu no «Nestlé Baltics» darbības pamatprincipiem.