Kasparovs pirms pilsonības iesnieguma konsultējies ar «Vienotības» politiķi (48)

Parlamenta frakcijās deputātu vidū nav vienotas nostājas. Ir skaidrs, ja bijušais pasaules šaha čempions kļūs par Latvijas pilsoni, tas veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiski un veicinās šaha popularitāti.

Taču politiķus dara piesardzīgus, vai kaismīga Putina opozicionāra kļūšana par Latvijas pilsoni, negandēs attiecības ar Krieviju. Tam kategoriski nepiekrīt aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kas uzsver- ja Latvija var dalīt termiņuzturēšanās atļaujas merkantilu mērķu dēļ, tad parlamentāriešiem jāpierāda, ka pilsonību var iegūt arī to demokrātisko vērtību dēļ, ko pārstāv Garijs Kasparovs.

Vēl Saeimas deputātiem nav paticis ultimatīvais tonis, kādā Kasparovs runājis intervijā «Panorāmai», sakot ka pilsonības nepiešķiršanu tulkotu kā pierādījumu Latvijas atkarībai no Maskavas.

Šaubās arī Nacionālā apvienība, kas atgādina, ka Kasparovs savulaik publiski iestājies par Vladimira Lindermana atbrīvošanu no cietuma, tāpat interneta vietnē «Kasparov.ru» parādās raksti, kas pārmet Latvijai krievvalodīgo interešu pārkāpumus.

Intervijā Latvijas Televīzijai Kasparovs skaidro savu attieksmi pret Latvijas politiku: «Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, ir ļoti bēdīga vēsture. Tās cietušas starp diviem 20. gadsimta briesmīgākajiem- Staļina un Hitlera režīmiem. Ir pilnīgi dabiski, ka šīs vēstures konsekvences mēs varam atrast mūsdienu politikā, bet es domāju, ka Latvija ar saviem Baltijas kaimiņiem virzās pareizā virzienā. Salīdzinot ar situāciju pārējā bijušajā Padomju savienībā, ir svarīgi redzēt progresu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ir pilnīgi skaidrs, kurš dara pareizas lietas un kurš nē.»

Vienīgie, kas šobrīd, vismaz neoficiāli, izlēmuši, ka neatbalstīs Kasparova centienus kļūt par Latvijas pilsoni, ir «Saskaņas centrs». Tā ir vienīgā frakcija, kam Krievijas opozicionārs neaizsūtīja savu iesniegumu par pilsonību. Visticamāk tāpēc, ka «Saskaņas centram» ir sadarbības līgums ar Vladimira Putina pārstāvēto partiju «Vienotā Krievija».

Pilsonības likums paredz, ka personu var uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem, kas jau paveikti, nevis tiks paveikti nākotnē. Kasparova gadījumā deputātu domas Kasparova īpašiem nopelniem Latvijas labā dalās, taču šīs diskusijas var arī nenotikt. Parlamentā ir vairāki gadījumi, kad pilsonības iegūšanai pieņem īpašu likumu konkrētai personai. Šādi Latvijas pilsonību, paturot iepriekšējo, ieguvuši ārsts Hosams Abu Meri, bijušais SAB vadītājs Jānis Kažociņš, aktrise Aurēlija Anužīte, basketbolists Trojs Ostlers un citi. Priekšlikumam jāsavāc 10 deputātu paraksti.