Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pēc Rīgas pils apsekošanas konstatējusi, ka pilī pēc ugunsgrēka joprojām nav izvākti izdedži, kā arī bojātā pagaidu jumta dēļ telpās ir mitrums, aģentūrai BNS pastāstīja VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs, galvenais valsts inspektors Jānis Asaris.
Jaunas problēmas ar ugunsgrēkā cietušo Rīgas pili (55)
Konstatēts, ka informācija par izdedžu un samirkušo konstrukciju pilnīgu izvākšanu no pils neatbilst patiesībai. Inspekcija uzsver: nav pieļaujams, ka pagaidu jumta seguma bojājumu dēļ atkārtotai nokrišņu iedarbībai pakļautas aizvien jaunas ēkas daļas.
Inspekcija gan būvniekus pilnsabiedrību «SBRE» un «Pils projektu», gan «Valsts nekustamos īpašumus» lūdz steidzami iesniegt sarakstu ar telpām, kurās izdedži izvākti oktobrī, kurās tie nav izvākti, virs kurām telpām ugunsgrēka laikā salietas konstrukcijas un nav atsegti pārsegumi. Tāpat inspekcija lūdz iesniegt ugunsgrēka dzēšanas laikā cietušo telpu un to konstrukciju mitruma mērījumu rezultātus un analīzi, kā arī informēt par pārējiem ugunsgrēka seku novēršanas darbu rezultātiem.
Apsekošanā konstatēts, ka kopumā darbi norit atbilstoši projekta dokumentācijai un atļaujas nosacījumiem, tomēr pilī ir atsevišķas problemātiskas vietas, kuru risināšanā jārīkojas steidzami un profesionāli.
Svētku zālē gar austrumu sienu apmēram 12 metru garumā ir svaigi lietus ūdens satecējumi, kas turpina samitrināt sienas un pārsegumu konstrukcijas. Zālē izveidotas plēves novietnes, kurās nokrautas demontētās piekārto koka griestu un dekoratīvo kopņu daļas. To novietošana veicina turpmākās deformācijas. Bēniņu līmenī virs Svētku zāles dienvidu gala konstatēta plaša zona ar ilgstoša mitruma un svaigām nokrišņu pēdām, salietām konstrukcijām, nesalabotiem jumta defektiem, tur nav attīrīts un izvākti izdedži.
Gar otrā stāva telpām tehnisko laipu vietā izmantoti vērtīgi saglabājami 18./19.gadsimta līmētie dēļu grīdu vairogi. Telpas Konventa nama ziemeļu korpusa austrumu galā, kuru konstrukcijas salietas ugunsgrēkā, nav pieejamas, un darbi ugunsgrēka seku novēršanā netiek veikti. Vairākās pils telpās un citur teritorijā atrodas liels daudzums būvmateriālu, kas nav saistīti ar aktuālo būvniecības procesu, to izvietojums un uzglabāšana neatbilst nacionālas nozīmes būvobjekta prestižam un prasībām, kā arī drošībai.
Inspekcija aicina būvuzraudzības un autoruzraudzības veicējus principiāli pieprasīt no būvprocesa dalībniekiem atbildīgu rīcību Rīgas pils kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, jo īpaši ugunsgrēka seku novēršanā.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20.jūnija vakarā. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3,2 tūkstoši kvadrātmetru. Pils pašlaik tiek remontēta, tāpēc prezidenta rezidence pārcelta citur. Valsts policija turpina izmeklēšanu, informācijas par iespējamiem ugunsgrēka cēloņiem joprojām nav.