NA ir neērta biznesa aprindām, kam esam uzkāpuši uz varžacīm (157)

2005. gadā, kad sāku darboties jauniešu organizācijā «Visu Latvijai!» no dažādiem nelabvēļiem esmu dzirdējis, ka organizāciju finansē Krievija, ASV, bijušie čekisti, Lembergs, dažādu valstu specdienesti, čečeni, nu ir radīta jauna birka, bet, kas būs nākamā, to laiks rādīs. Šai milzu «sponsoru» gūzmā «Visu Latvijai!» ir nācies lūgt pašu biedriem ziedot, lai izdotos noorganizēt 18. novembrī lāpu gājienu vai lai televīzijā tiktu pārraidīta viena vienīga reklāma pirms 2009. gada vēlēšanām.

Daži subjektīvi politologi ignorē faktu, ka 10. un 11. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā no Saeimā iekļuvušajām partijām Nacionālā apvienība ir tērējusi vismazāk līdzekļus kopumā un arī attiecībā uz vienu iegūto balsi. Piemēram, 11.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā «Vienotība» kopumā iztērēja 555 348 Ls, tai pašā laikā Nacionālā apvienība iztērēja 6,5 reižu mazāku summu – 85 589 Ls. Ja salīdzinām iztērētos līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņā pret saņemto balsu skaitu vēlēšanās, tad arī šajā rādītājā Nacionālā apvienība neizceļas ar izšķērdību uz citu partiju fona. 11. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā priekšvēlēšanu aģitācijai «Vienotība» iztērēja 3,22 Ls par katru iegūto balsi vēlēšanās, tai pašā laikā Nacionālā apvienība iztērēja vien 0,67 Ls. Arī pārējās Saeimā iekļuvušās partijas priekšvēlēšanu kampaņā iztērēja vismaz divas līdz sešas reizes lielākus līdzekļus nekā Nacionālā apvienība.

Aplūkojot partiju deklarācijas par 2013. gada priekšvēlēšanu kampaņā iztērētajiem līdzekļiem, tad varam secināt, ka NA savā priekšvēlēšanu kampaņā ir tērējusi vismazāko summu no visām Saeimā pārstāvētajām partijām. NA 2013. gada priekšvēlēšanu kampaņas izdevumi bija četras līdz piecas reizes mazāki kā «Vienotībai», «Saskaņas Centram», ZZS un divas reizes mazāki kā RP. Jāuzsver arī, ka vairums no Saeimā pārstāvētām partijām izmantoja iespēju plaši reklamēties televīzijā un radio pirms oficiālā priekšvēlēšanu kampaņas sākuma, bet neskatoties uz nevienlīdzīgajiem kampaņas tēriņiem, NA daudzās pašvaldībās ieguva labus rezultātus un Rīgas vēlēšanās ieguva otru lielāko balsu skaitu no visām partijām, kas kandidēja. Varu tikai uzdot jautājumu - kāpēc publiskajā telpā netiek runāts, kur tik iespaidīgus finanšu līdzekļus iegūst citas partijas?

Šai uzpūstajā stāstā par NA rīcību maksātnespējas administratoru interesēs der atgādināt, ka aizvadītajā nedēļā Saeimā tika pieņemti grozījumu likumā, kas būtiski ierobežo termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību. Šie grozījumi tika pieņemti neskatoties uz Šlesera un NĪ nozares izvērsto NA nomelnošanas kampaņu medijos, kuras izmaksas ir vairāki simti tūkstošu latu. To apstiprina kampaņas veidotājs E. Šīns: «Medijos izvērstās uzturēšanās atļauju reklāmas kampaņas izmaksas sniedzas simtos tūkstošos latu, taču precīzas izmaksas pateikt nav iespējams, jo nav zināms, cik ilgi kampaņa būs jāturpina… Iespējams, ka tā būs jāturpina līdz pat nākamajām vēlēšanām. No kampaņas ilguma arī būs atkarīgas tās izmaksas. Iespējams, ka izmaksas varētu sniegties arī miljonos.»

Saistībā ar šiem grozījumiem A. Šlesers intervijā «Latvijas Avīzei» pauda: „.. es kā pilsonis būšu ļoti aktīvs un darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai nākamajā valdībā «Visu Latvijai»/»Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nebūtu.»

Citos apstākļos Bordāna izslēgšana no TB/LNNK biedru vidus par dalību citas partijas veidošanā nebūtu piesaistījusi pārāk lielu uzmanību, bet šobrīd Bordāna izslēgšanu izmanto citi politiskie spēki, lai ar izdomātiem mītiem nomelnotu Nacionālo apvienību, kurai pastāv izredzes gūt ļoti labus rezultātus nākamajā gadā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Ja nebūtu notikusi Bordāna izslēgšana, tad nomelnošanas kampaņa pret Nacionālo apvienību tiktu uzsākta citā jautājumā, jo tās biznesa aprindas, kurām Nacionālā apvienība ir uzkāpusi uz varžacīm, panākot ierobežojumus termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecībā, tik viegli to nepiedos.