«Vienotībai» nebūšot drosmes izslēgt VL-TB/LNNK no koalīcijas (171)

Klementjevs norādīja, ka nacionālajai apvienībai jau iepriekš bijušas problēmas ar ministriem. Runa ir gan par tieslietu ministra Gaida Bērziņa atkāpšanos no amata, gan par to, ka premjeram nācās atlaist no amata kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK). Politiskais spēks arī balsoja pret satiksmes ministra Anrija Matīsa apstiprināšanu amatā.

SC politiķis gan prognozē, ka premjers Bordānu no amata neatlaidīs un VL-TB/LNNK šajā situācijā «atkal mēģinās tēlot, ka viss kārtībā». Klementjevs nedomā, ka pašreizējā situācija izraisīs nacionālās apvienības aiziešanu no koalīcijas. Tai esot izdevīgi atrasties valdībā, kur tā panāk sev vēlamas izmaiņas gan Imigrācijas likumā, gan ar demogrāfijas sfēru saistītajos jautājumos, norāda deputāts.

Tā kā sagaidāms, ka Bordāns pats no amata neatkāpsies, tad Klementjevs paredz, ka nacionālā apvienība centīsies viņu atlaist ar balsojumu Saeimā.

Gadījumā, ja Saeimā tiks iesniegts lēmumprojekts par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram, SC Saeimas frakcija to atbalstīs, paužot frakcijas viedokli, norādīja Klementjevs.

SC balsotu par Bordāna atlaišanu, galvenokārt, divu iemeslu dēļ. Viens iemesls ir Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais «ļoti neprofesionālais» viedoklis jautājumā par kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu ASV. Pēc tam, kad šajā jautājumā ir iesaistījusies Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), Latvijas iepriekš paustā oficiālā pozīcija gan iekšpolitiki, gan ārpolitiski izskatās dīvaina, sacīja SC pārstāvis. Klementjevs norādīja, ka Bordānam šajā jautājumā vajadzēja konsultēties ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Pašlaik esam nonākuši situācijā, kad valdība ir lēmusi par Čalovska izdošanu ASV, bet ECT lēmuma sekas ir tādas, ka Čalovskis pašlaik atrodas brīvībā, norādīja deputāts. Iepriekš kritisku nostāju pret Čalovska izdošanu ASV pauda Reformu partija. Rinkēvičs aicināja pārliecināties par to, vai tiks ievērotas Latvijas pilsoņa pamattiesības.

Otrs iemels atlaišanas atbalstīšanai esot Bordāna paustais atbalsts Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai. Kā uzskata Klementjevs, tas parādījis, ka cilvēks, kurš ir jurists un kuram ir jāatbild par tiesiskumu, nebija savu uzdevumu augstumos. Tieslietu ministrs rīkojies nevis kā atbildīga amatpersona, bet gan kā politiķis, un viņa nostāja varēja radīt iespaidu, ka Latvija grasās neievērot starpvalstu vienošanu šajā jautājumā. Ne velti tieslietu ministrs saņēma kritiku arī no Valsts prezidenta Andra Bērziņa, piebilda SC politiķis.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK vērsusies pie premjera un informējusi par plāniem atbilstoši koalīcijas līgumam atsaukt tieslietu ministru Jāni Bordānu. Nacionālās apvienības partija «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) 1.novembra valdes sēdē pieņēmusi lēmumu izslēgt Bordānu no partijas.

VL-TB/LNNK lēmumam atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata varētu būt gaidāmi būtiski šķēršļi.

Ministrs var zaudēt amatu, ja viņš pats iesniedz demisijas rakstu. Tāpat ministra demisiju var pieprasīt Ministru prezidents vai arī desmit Saeimas deputāti, parakstot rosinājumu parlamenta sēdē izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu ministram.

Nacionālai apvienībai prasot atsaukt Bordānu, viņam pašam būtu jāpiekrīt to darīt vai arī Dombrovskim būtu formāli jāpieprasa viņa demisija. Tomēr pagaidām no publiski paustajiem komentāriem un arī kuluāru sarunām var secināt, ka Bordāns pagaidām neplāno iesniegt demisijas rakstu. Arī vairāki «Vienotības» politiķi pozitīvi vērtē tieslietu ministra darbu, līdz ar to premjers tuvākajā laikā varētu arī nepieprasīt Bordāna demisiju.

Kaut arī publiski izskanējis, ka šāds VL-TB/LNNK lēmums saistīts ar Bordāna pieteiktajām izmaiņām maksātnespējas procesu norisē, kuluāros arī izskan viedoklis, ka ministrs paziņojis par plānotājām reformām, lai viņa atsaukšana izskatītos pēc izrēķināšanās. Par iecerēm veikt izmaiņas maksātnespējas procesa jomā Bordāns izvēlējies paziņot pirmdien preses konferencē, jo par savu iespējamo atsaukšanu viņš ticis brīdināts jau pirms nedēļas, tādējādi lūdzot izdarīt izvēli saistībā ar darbību politiskajos spēkos.

TB/LNNK valde uzskata, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Ar Bordānu vairāku mēnešu garumā risinājušās sarunas par viņa turpmāko politisko darbību. Nacionālās apvienības pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā «Demokrātiskie patrioti», kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, nav normāla situācija.

Neoficiālā informācija liecina, ka par tieslietu ministra kandidātu varētu būt VL-TB/LNNK Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja Baiba Broka. Viņa gan aģentūrai LETA šo informāciju noliedza, norādot, ka «nekāda runa par amatiem nav notikusi».