Darbs no mājam: pozitīvie un negatīvie aspekti (11)

Atpūtas un izklaides tīkla «Klondaika» personāla vadības speciāliste Sanita Kuzmina, vērtējot iespējas darbiniekam pienākumus veikt no mājām, norāda, ka arī Latvijā vērojama jauna tendence, kad uzņēmumi sāk domāt par iespējām, ko sniedz iespēja darbiniekiem pilnībā vai arī daļēji (piemēram, 1 dienu nedēļā strādāt no mājām) strādājot mājās.

Svarīgi atzīmēt, ka darba tirgū ir vairāki amati (tulki, grāmatveži, dizaineri, juristi, žurnālisti, pārdošanas speciālisti, klientu apkalpošanas speciālisti pa telefonu), kuri noteikti var veikt darbu no mājām un tas ir viens no veidiem, ko darba devēji var izmantot. Darba ņēmējam, pirms tas sāk domāt par potenciālu iespēju par darbu no mājām, vienlaikus svarīgi izvērtēt visus aspektus, ar ko var nākties saskarties, un, būtiski paturēt prātā, ka strādāt no mājām nav gluži tas pats, kas - veikt darbu birojā.

Savukārt darba devējam jāatceras, ka darbinieka nodarbināšana ārpus darba telpām prasīs papildus investīcijas no uzņēmuma puses – gan aprīkojuma, gan tehnoloģiju ziņā.

Darba ņēmējs nedrīkst aizmirst, ka šā brīža situācijā darba tiesību likumdošanā netiek runāts un regulēts termins – «darbs no mājām». Nav skaidra darba aizsardzības, ugunsdrošības un citi noteikumi – vai par to atbild darba devējs vai darbinieks.

Kā pozitīvie aspekti darbiniekam minami:

- darbs neizejot no mājām;

- laiks un tā ekonomija (ceļš līdz darbam un atpakaļ), darbu var veikt no jebkuras vietas;

- naudas ekonomija (ceļa izdevumi, pārtika, apģērbs utt.);

- labs veids kā atgriezties darba tirgū pēc ilgāka pārtraukuma;

- rodas iespēja darbu savienot ar blakus lietām (studijas, hobiji, cits darbs utt.)

- vairāk brīva laika;

- iespēja strādāt uzņēmumos, kuri atrodas tālu no mājām.

Savukārt, negatīvie aspekti, veicot darbu no mājām:

- jāpadomā par darba vietas izveidi mājās – darba galds, aprīkojums, pietiekošs klusums, kur neviens netraucēs, mājdzīvnieku esamība;

- nav kolektīva sajūtas, tu esi viens pats;

- saziņa ar kolēģiem notiek elektroniskām veidā – skype, epasts utt.

- informācijas trūkums par uzņēmumā notiekošo – jo neesmu klāt ikdienā visos uzņēmuma notikumos;

- strādājot tradicionālā darba vidē, ir ikdienas savstarpējā komunikācija un vadītājs ir sastopams birojā.

Pirms pieņemt piedāvājumu vai veikt darbu no mājām, katram pašam, pazīstot sevi, godīgi jāatbild, vai es to spēšu, jo jābūt motivētam un disciplinētam darbiniekam, lai neciestu darba kvalitāte un rezultāti, un, vienlaikus, novārtā netiku atstāti citi dzīves aspekti – māja, ģimene vai sabiedriskā dzīve.

Labās prakses piemēri rāda, ka ir uzņēmumi Latvijā, kas domā par iespēju darbu veikt attālināti un ir pat veikuši atsevišķus projektus, lai pārliecinātos, kā šāda sistēma darbojas un vai sevi attaisno. Pagaidām gan vairākums uzņēmumu piedāvā iespēju veikt darbu no mājām pāris dienas mēnesī. To izmanto kā motivācijas instrumentu un kā rāda prakse, tad šādu iespēju izmanto katrs darbinieks.

Ļoti būtisks aspekts, kas traucē ilgtermiņā veikt darbu no mājam, ir socializācijas trūkums ar kolēģiem ikdienā. Tāpēc, uzņēmumi nereti pat nosaka, ka darbinieki, kas veic darbu no mājām, 1-2 reizes mēnesī jāierodas uzņēmuma birojā un jāpavada laiks sapulcēs, komunikācijā ar kolēģiem, individuālā sarunā ar tiešo vadītāju utt.

Attālināta darba ieviešana rada izaicinājumus personāla vadības speciālistiem, jo radot tādu iespēju, nākas domāt par dažādiem personāla vadības procesiem, pilnveidojot vai izstrādājot jaunus, kas attiektos uz tiem darbiniekiem, kas darbu veic no mājām. Pasaules tendences pat ir tādas, ka darbinieks tiek pieņemts darbā attālināti, attālināti notiek potenciālā darbinieka zināšanu un prasmju pārbaude un visi pārējie personāla vadības procesi un sistēmas.

Ikvienam, kurš domā par darba uzsākšanu no mājām, rūpīgi būtu jāizvērtē, vai šāds darba veids ir viņam piemērots, un, vai nodrošināti visi priekšnoteikumi pilnvērtīgam darbam ārpus ierastā biroja ritma.