«Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas lietā apsūdzētie noliedz vainu (44)

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās «Latvenergo» bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10.oktobrī otrajā no «Latvenergo» amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Līdz ar piekritības noteikšanu bija lūgums apvienot abas lietas, tās skatot Rīgas rajona tiesā. Tomēr Lejam bija pieejams Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājas lēmums, ar kuru minētais lūgums tika noraidīts, tomēr Meļķo pārstāvji tik un tā lūdza lietu neizskatīt, jo minētais lēmums nebija oficiāls dokuments, lai arī tiesa iepriekš klātesošajiem apstiprināja, ka lēmums ir ievadīts Tiesu informatīvajā sistēmā.

Tiesa noraidīja lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, taču Klotiņš atstāja spēkā lūgumu, ka tomēr ir nepieciešams noskaidrot, kuri lietas materiāli ir nepieciešami no otras lietas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kā arī izlemt jautājumu par liecinieku pieaicināšanu no apsūdzēto pārstāvju puses, ne tikai apsūdzības cēlāja. Savukārt Livanoviča pārstāvis Ziedonis Ūdris lūdza arhīva lietas materiālu pievienošanu lietai.

Klotiņš lūdza uzaicināt uz tiesu liecināt vairākus lieciniekus, tostarp «Latvenergo» valdes locekli Uldi Barisu, valdes locekli Arni Dauguli, kā arī, tā kā bija lūgta tiesiskā palīdzība no citām valstīm, tad ir nepieciešamība nopratināt «Alstrom» darbinieku Svenu Arni Karlinu, kā arī vairākus citus lieciniekus.

Lūgumu par liecinieku uzaicināšanu izteica arī Svetkova pārstāve Guna Kaminska, kas vēlas nopratināt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvi Daci Dubovu, minēto Barisu, bijušo «Latvenergo» prezidentu Kārli Miķelsonu un virkni citu liecinieku. Tiesa pēc daudzo lūgumu uzklausīšanas nolēma prokuratūrai izprasīt arhīva lietas materiālus, savukārt jautājumu par liecinieku uzaicināšanu un pierādījumu pārbaudi atstāt vēl atklātu, jo tiesai būs rūpīgi jāiepazīstas ar arhīva lietas materiāliem.

Tiesa no plkst.15 turpinās uzklausīs uzaicinātos lieciniekus - KNAB darbiniekus un «Latvenergo» lietas izmeklētāju Andu Rumjancevu, KNAB darbinieku Aigaru Prusaku, kā arī Juri Lāci.

Saskaņā ar prokurora Lejas apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai AS «Latvenergo» rīkotajā konkursā «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija - iekārtu iegāde» uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums.

Tāpat prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no «Latvenergo» amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

LETA jau ziņoja, ka šā gada 10.oktobrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa bija paredzējusi skatīt kādu citu no «Latvenergo» amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītu lietu pret Meļko, kādreizējo AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu, taču pirms tiesas izmeklēšanas sākšanas Meļko advokāts Varis Klotiņš pieteica lūgumu nosūtīt lietu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Klotiņš toreiz skaidroja, ka abi kriminālprocesi - gan Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā izskatāmais, gan Rīgas rajona tiesā esošais - ir par «Latvenergo» bijušo amatpersonu prettiesiskām darbībām vienā laika periodā, abi procesi ir savstarpēji cieši saistīti un abos ir jāpierāda vieni un tie paši apstākļi. Apvienotās lietas izskatīšanai būtu jāpatērē mazāk resursu, tostarp vairāki liecinieki varētu nākt uz tiesu un liecināt tikai vienā kriminālprocesā. Prokurors Leja gan pauda pilnīgi pretēju viedokli.

Kā ziņots, tā dēvēto «Latvenergo» amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp «Latvenergo» prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.

Pērn rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.