Loskutovs: KNAB konflikta pamatā ir «brīvmākslinieces» Strīķes nevēlēšanās pieņemt priekšnieku (81)

«Man liekas, ka par sistēmas problēmām nav pamata runāt, bet šeit ir personāliju jautājums. Man ir labi pazīstamas personas, kas iesaistītas izveidojušās situācijā. Manuprāt visam pamatā ir Strīķes nevēlēšanās pieņemt jauno priekšnieku un pieņemt to, ka arī uz viņu attiecas valsts pārvaldē esošās savstarpējās attiecības starp padoto un priekšnieku. Es to atceros no savas prakses, lai gan man bija cita situācija - lai publiski birojs būtu spēcīgs, es vienkārši nepievērsu uzmanību tam, ko un vai kā dara Strīķe. Viņa ir apņēmības pilna cīnīties pret korupciju, bet tajā pašā laikā no valsts pārvaldes viedokļa viņa ir cilvēks, ko var droši saukt par brīvmākslinieku. Rīkojumi Jutai Strīķei principā nav rakstīti, un viņa darīs to un tik daudz, cik uzskata par nepieciešamu,» uzsvēra Loskutovs.

Šodien situācija ar KNAB ir citādāka, jo nav jābaidās, ka politiķi var iejaukties biroja dzīvē un vadībā, līdz ar to Streļčenokam ir brīvas rokas mēģināt panākt, lai visi birojā strādājošie ievērotu normatīvos aktus un birojā pastāvošo kārtību, secina Loskutovs.

Bijušais KNAB priekšnieks gan piekrīt, ka Streļčenokam acīmredzot nepietiek laika vai spējas publiski skaidrot KNAB stratēģisko redzējumu.

Loskutovs piedāvā trīs risinājumus KNAB darbinieku konfliktam. Pirmkārt, Streļčenokam ir nopietni jāpārskata komunikācija ar sabiedrību, lai būtu skaidrāka biroja stratēģiskā pozīcija, otrkārt, var precizēt biroja nolikumu, lai mazinātu domstarpības starp KNAB priešnieku un viņa vietniekiem, un, treškārt, Strīķei jāpieņem fakts, ka viņai biroja priekšnieka pamatotas prasības ir jāpilda. Ja viņa to nepieņem, tad Strīķei ir iespējas turpināt karjeru citur.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pašam Loskutovam savulaik bijis konflikts ar Strīķi. 2005.gadā toreizējais KNAB priekšnieks Loskutovs viņai piemēroja piezīmi. Šāds sods noteikts, jo Strīķe nav ievērojusi KNAB darba kārtības noteikumos noteikto kārtību, proti, 2004.gada 20.oktobrī viņa bez iepriekšējas KNAB priekšnieka atļaujas sniegusi plašsaziņas līdzekļiem ierobežotas pieejamības informāciju par KNAB ierosināto krimināllietu un tās gaitā aizturēto personu.

LR Providus pētniece, KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes dalībniece Iveta Kažoka, ar kuru Streļčenoks nebija gatavs LR studijā tikties, atzina jau iepriekš savos komentāros pausto - galvenā problēma ir Streļčenoka ārkārtīgi vājās vadīšanas prasmes. To viņa varējusi manīt šī gada sākumā, kad Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdē mēģinājusi celt jautājumus par to, ka KNAB pazudusi stratēģiskā vīzija, ir milzīgas problēmas ar komunikāciju un citas problēmas.

Izeju no konflikta viņa redz vienkārši - jāizvērtē, vai Streļčenoks vispār spēj pildīt biroja vadītāja funkcijas. Tajā pašā laikā viņa nenoliedz, ka dziļākā līmenī pastāv arī sistēmiska problēma.

Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās birojā atkal uzjundījušas domstarpības. KNAB Ētikas komisija nesen bija iesniegusi premjeram ziņas, kas norāda uz Streļčenoka un viņa vietnieces Ilzes Jurčas iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem saistībā ar atvaļinājuma pabalstu izmaksu.

Premjerministrs aicināja savstarpējās nesaskaņas risināt ar iekšējo resursu palīdzību un nesaskatīja interešu konflikta esamību Streļčenoka un Jurčas rīcībā.

KNAB priekšnieks savukārt reaģēja ar to, ka nolēma atcelt KNAB rīkojumu, ar kuru apstiprināts biroja Ētikas komisijas sastāvs. Vienlaikus KNAB priekšnieks ir uzdevis organizēt jaunas KNAB Ētikas komisijas vēlēšanas.

KNAB priekšnieks Streļčenoks nesen arī ierosinājis disciplinārlietu pret savu vietnieci Strīķi.

Pirms pāris mēnešiem Streļčenoka un Jurčas kritiku par sliktu darbu izpelnījušās Strīķe, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Ilze Draveniece. Strīķe, Kurpniece un Draveniece novērtējumā paustos pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.