/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10959795t1hdade.jpg)
Lai arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir nobažījies par tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas ilgumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam likums neliedz šo lietu izmeklēt vēl 13 gadus.
KNAB «oligarhu lietu» var izmeklēt vēl 13 gadus (113)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar KNAB iepriekš sniegto informāciju kriminālprocess tika sākts 2011.gada 20.maijā. Kriminālprocess tika sākts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Divi gadi izmeklēšanā jau aizritējuši, un, kā aģentūrai LETA paskaidroja KNAB preses pārstāve Inta Šaboha, saskaņā ar Krimināllikumu izmeklēšana var ilgt līdz 15 gadiem kopš lietas ierosināšanas brīža. Viņa gan atturējās minēt, kad birojs varētu šo apjomīgo lietu nodot kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā.
Kalnmeiers nesen žurnālam «Ir» prognozēja, ka pierādījumu trūkuma dēļ kādā daļā «oligarhu kriminālprocesu» nāksies izbeigt, taču viņš neatklāj, ko tieši varētu neizdoties pierādīt. Katrā ziņā «būtu ļoti pārdroši [..] apgalvot, ka šajā lietā par slēptajām īpašumtiesībām būs apsūdzības».
KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore gan noraidījusi kritiku par nesamērīgi ilgu izmeklēšanu, nevienam neuzrādot aizdomās turamās personas statusu. Šikore uzsver, ka tas ir izmeklēšanas taktikas jautājums. «Izmeklētājs var strādāt ar šiem cilvēkiem statusā «persona, pret kuru sākts kriminālprocess» līdz pat brīdim, kad lietu nosūta kriminālvajāšanai. Arī tāda iespēja pastāv, tas nav nekāds rādītājs.»
Kriminālprocesā joprojām nav neviena aizdomās turamā, toties septiņiem cilvēkiem ir piemērots statuss «persona, pret kuru sākts kriminālprocess». Zināmākie no šiem cilvēkiem ir uzņēmēji Viesturs Koziols un Ainārs Šlesers. Koziols ir pārliecināts, ka vismaz daļā pret viņu kriminālprocess tiks izbeigts, bet Šlesers paredz lietas izgāšanos pavisam.
Kā liecina žurnāla «Ir» rīcībā esošā informācija, KNAB izmeklētāji joprojām strādā visos trīs sākotnēji izvēlētajos «oligarhu lietas» virzienos. Vistālāk pavirzījusies izmeklēšana tā dēvētajā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanu kukuļošanas epizodē. Tā attiecas uz 2010.gada rudeni, kad 10.Saeimā ievēlētais Rīgas vicemērs Šlesers grasījās pamest amatu pašvaldībā un līdz ar to arī Rīgas brīvostā.
Izmeklētāji secinājuši, ka Šlesers vērsies pie ilggadējā Ventspils mēra Aivara Lemberga, mēģinot viņu pierunāt, lai Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis - brīvostas valdes loceklis Viesturs Silenieks - balsotu par Šlesera partijas biedra Andra Amerika (tolaik - LPP/LC) apstiprināšanu brīvostas priekšsēdētāja amatā, bet Lembergs par to esot pieprasījis, lai Rīgas brīvosta noslēdz līgumus par reklāmas izvietošanu «Mediju nama» izdevumos, raksta «Ir».
KNAB esot vēlējies šo salīdzinoši nelielo epizodi izdalīt kā atsevišķu kriminālprocesu, ko arī ātrāk varētu virzīt kriminālvajāšanas sākšanai, taču prokuratūra kā uzraugošā iestāde šādu priekšlikumu noraidījusi, uzskatot, ka šo epizodi nevar nodalīt, neatbildot uz jautājumu, kas ir patiesie Rīgas tirdzniecības ostas (RTO) īpašnieki.
RTO patieso īpašnieku noskaidrošana arī esot otrais izmeklēšanas virziens, pie kura strādā KNAB, bet trešais virziens saistīts ar nacionālo lidsabiedrību «airBaltic», tās ilggadējā vadītāja Bertolta Flika darbību likumību un iespējamo Šlesera saikni ar Flika firmu «Baltijas Aviācijas sistēmas», raksta «Ir».