Ģenerālprokurors par «oligarhu lietas» izmeklēšanu: Tas ir trauksmes zvans (136)

«Divi gadi pirmstiesas izmeklēšanas līdz vajāšanai - tas tomēr ir trauksmes zvans. Tātad tomēr neiet, kā sākotnēji domāja - ka tūlīt, tūlīt viss notiks, visa tā lieta viegli aizies. Nu, neiet tik viegli, tur nav ko slēpt. Smagi,» intervijā «Ir» atzīst Kalnmeiers.

Vienlaikus gan ģenerālprokurors atgādina, ka, «pastāvot [..] tai informācijai, kāda bija savākta, un pierādījumiem, kādi bija tobrīd, neapšaubāmi arī šodien process būtu jāsāk.» Viņš skaidro, ka slēptas īpašumtiesības izmeklēt ir sarežģīti, tāpēc arī var rēķināties ar laikietilpīgu procesu.

Kalnmeiers prognozē, ka pierādījumu trūkuma dēļ kādā daļā «oligarhu kriminālprocesu» nāksies izbeigt, taču viņš neatklāj, ko tieši varētu neizdoties pierādīt. Katrā ziņā «būtu ļoti pārdroši [..] apgalvot, ka šajā lietā par slēptajām īpašumtiesībām būs apsūdzības.»

Žurnāla «Ir» rīcībā esošā informācija liecina, ka prokuratūrā bažas par lietas sekmīgu virzību visā apjomā raisījusi informācija par to, cik daudz un kādus pierādījumus KNAB izdevies iegūt daudzajās kratīšanās. Proti, apjoma ziņā materiālu nav trūcis, taču ir bažas par to, cik un kas vispār varētu kalpot par pierādījumiem.

KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore gan noraida kritiku par nesamērīgi ilgu izmeklēšanu, nevienam neuzrādot aizdomās turamās personas statusu. Šikore uzsver, ka tas ir izmeklēšanas taktikas jautājums. «Izmeklētājs var strādāt ar šiem cilvēkiem statusā «persona, pret kuru sākts kriminālprocess» līdz pat brīdim, kad lietu nosūta kriminālvajāšanai. Arī tāda iespēja pastāv, tas nav nekāds rādītājs.»

KNAB izmeklētāja kategoriski noraida minējumus «par lietas izbeigšanos ar neko». «Mēs nevienā brīdī pa šiem diviem gadiem neesam šaubījušies par to, ka mums ir pietiekami daudz ziņu, faktu, dokumentu, pierādījumu, kas dod pamatu meklēt, meklēt un šo lietu izmeklēt līdz galam,» žurnālam norāda Šikore.

Kā ziņots, tā dēvēto «oligarhu lietu» KNAB sāka 2011.gada pavasarī, taču kriminālprocesā joprojām nav neviena aizdomās turētā, toties septiņiem cilvēkiem ir piemērots statuss «persona, pret kuru sākts kriminālprocess». Zināmākie no šiem cilvēkiem ir uzņēmēji Viesturs Koziols un Ainārs Šlesers. Koziols pārliecināts, ka vismaz daļā pret viņu kriminālprocess tiks izbeigts, bet Šlesers paredz lietas izgāšanos pavisam.

Kā liecina žurnāla «Ir» rīcībā esošā informācija, KNAB izmeklētāji joprojām strādā visos trīs sākotnēji izvēlētajos «oligarhu lietas» virzienos. Vistālāk pavirzījusies izmeklēšana tā dēvētajā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanu kukuļošanas epizodē. Tā attiecas uz 2010.gada rudeni, kad 10.Saeimā ievēlētais Rīgas vicemērs Šlesers grasījās pamest amatu pašvaldībā un līdz ar to arī Rīgas brīvostā.

Izmeklētāji secinājuši, ka Šlesers vērsies pie ilggadējā Ventspils mēra Aivara Lemberga, mēģinot viņu pierunāt, lai Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis - brīvostas valdes loceklis Viesturs Silenieks - balsotu par Šlesera partijas biedra Andra Amerika (tolaik - LPP/LC) apstiprināšanu brīvostas priekšsēdētāja amatā, bet Lembergs par to esot pieprasījis, lai Rīgas brīvosta noslēdz līgumus par reklāmas izvietošanu «Mediju nama» izdevumos, raksta «Ir».

KNAB esot vēlējies šo salīdzinoši nelielo epizodi izdalīt kā atsevišķu kriminālprocesu, ko arī ātrāk varētu virzīt kriminālvajāšanas sākšanai, taču prokuratūra kā uzraugošā iestāde šādu priekšlikumu noraidījusi, uzskatot, ka šo epizodi nevar nodalīt, neatbildot uz jautājumu, kas ir patiesie Rīgas Tirdzniecības ostas (RTO) īpašnieki.

RTO patieso īpašnieku noskaidrošana arī esot otrais izmeklēšanas virziens, pie kura strādā KNAB, bet trešais virziens saistīts ar nacionālo lidsabiedrību «airBaltic», tās ilglaicīgā vadītāja Bertolta Flika darbību likumību un iespējamu Šlesera saikni ar Flika firmu «Baltijas Aviācijas sistēmas», raksta «Ir».