Latvijas komanda dodas uz velokurjeru pasaules čempionātu Šveicē (1)

Lai gan vairākas disciplīnas katrā pasaules čempionātā ir atšķirīgas, klasiskās čempionāta sastāvdaļas ir Galvenā sacīkste (velo-orientēšanās), Cargo sacīkste (sacensības, vedot lielgabarīta sūtījumus) un sprints (ātruma sacensības taisnē). Galvenā sacīkste un Cargo sacensības ir sava veida ikdienas kurjeru darba simulācija - ikvienam dalībniekam startā tiek izsniegts sūtījumu saņemšanas un piegāžu adrešu saraksts, un uzvar tas kurjers, kurš aprēķinājis vislabāko maršrutu un veicis to visātrāk par visiem. Maršruta laikā dalībniekam var tikt arī uzdoti dažādi uzdevumi - piemēram, salīmēt velosipēda riepu vai noregulēt bremzes, bet gadījumā, ja dalībnieks kādā adresē aizmirsis pieslēgt velosipēdu, tas var tikt «nozagts» (konfiscēts), kā rezultātā kurjeram no sacensībām jāizstājas. Tāpat, lai sarežģītu ātrākā maršruta izvēli, atsevišķi kontrolpunkti ir pieejami tikai konkrētos laika intervālos, par ko kurjers uzzina brauciena laikā, kā arī maršruta laikā ir sagatavoti arī citi šķēršļi, ar ko kurjeriem jārēķinās, veicot ikdienas darba pienākumus savā pilsētā.

Kalnainajā Lozannā kā jaunums būs īpaša «kalnup-sprinta» disciplīna, kuras laikā būs visātrāk jāveic distance, minoties stāvā virsotnē, savukārt vairākas sacensības arī paredzētas tieši «fixed-gear» velosipēdu lietotājiem (šis velosipēdu tips ir ļoti iecienīts velokurjeru vidū) - to skaitā sacīkstes par vislabākajiem akrobātiskajiem trikiem («best tricks»), garāko bremzēšanas ceļu ar nobloķētu aizmugurējo ratu («skid»), ilgāko nostāvēšanu uz vietas («trackstand») un ilgāko braukšanu pa apli atmuguriski («backward circle»).

Īpaši veiksmīga Latvijai līdz šim izrādījusies Cargo sacīkste, kurā jau pirmajā dalības reizē 2011.gadā Varšavā velokurjers Jānis Belecks izcīnīja čempiona titulu, bet gadu vēlāk Čikāgā ieguva 6.vietu. Novēlēsim mūsu puišiem daudz spēka, izturības un veiksmes arī šogad!

Velokurjera amata vēsture iesniedzas vairāk kā simts gadu senā pagātnē - 19.gadsimta otrā pusē ASV kompānija «Western Union» sāka nodarbināt velosipēdistus telegrafējamo ziņojumu nogādāšanai no nosūtītāju adresēm uz vietējiem telegrāfa birojiem. Pirmie specializētie velokurjeru uzņēmumi Ziemeļamerikā izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara, savukārt Eiropā šis pakalpojums izplatījās septiņdesmitajos gados, tā izaugsmi netieši ietekmēja gan 1973.gada naftas krīze, gan arī vairākas ekoloģiskās katastrofas, kuru rezultātā strauji pieauga sabiedrības atbalsts zaļajām kustībām un idejām par apkārtējās vides un dabas resursu ilgtspējīgu saglabāšanu. Astoņdesmito gadu beigās velokurjeri ielās jau bija kļuvuši par ierastu ainu lielākajās Ziemeļeiropas un Lielbritānijas pilsētās. Desmit gadus vēlāk arī Latvijā tika nodibināts pirmais velokurjeru uzņēmums, bet velokurjeru pakalpojumi Rīgā kļuva īpaši pieprasīti pirmskrīzes gados, laikā, kad pilsētā regulāri veidojās lieli sastrēgumi, kā dēļ ar velosipēdu sūtījumus izdevās piegādāt krietni ātrāk nekā ar automašīnu.

Savukārt ideja par pasaules velokurjeru čempionātu pieder diviem Berlīnes velokurjeriem - Ahimam Beijeram un Stefanam Klesmanam, pateicoties kuru pūlēm tika noorganizēts pirmais čempionāts 1993. gadā Berlīnē. Kopš tā laika, ik gadu sacensībās pulcējot ap pustūkstoti velokurjeru no visas pasaules, čempionāts ir norisinājies dažādos kontinentos, pasaules daļās un valstīs, to skaitā Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Īrijā, Ungārijā, Šveicē, Spānijā, Dānijā un arī Japānā un Gvatemalā. Pasaules čempionātā līdztekus sacensībām vienmēr norisinās arī plaša kultūras programma, forumi, diskotēkas, karaoke, kā arī kinoseansi. Čempionāts arī ir kļuvis par tradicionālu velokultūras attīstības forumu, kurā kurjeri no visas pasaules satiekas, apmainās ar pieredzi, uzzina par jaunākajām tendencēm velokurjeru un velosipēdu kultūrā, kā arī citās pasaules pilsētās izmantotiem risinājumiem, lai padarītu pilsētvidi draudzīgāku velosipēdistiem.