Sodītais Jaundžeikars pret Latviju vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā (42)

Jaundžeikara advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA pastāstīja, ka Jaundžeikara gadījumā ir pārkāpti divi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas panti - tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un spīdzināšanas aizliegums. Pagaidām gan nav zināms, vai ECT Jaundžeikara sūdzību pieņems.

«Pamatsūdzība ir saistīta ar, mūsuprāt, spīdzināšanas faktu, ņemot vērā, kāds ieslodzījumā bija Dzintara Jaundžeikara veselības stāvoklis, par kuru mēs informējām gan tiesu, gan procesa virzītāju. Mēs uzskatām, ka viņa atrašanās apcietinājumā pusotru mēnesi, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, juridiski Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē nosaukt var tikai par spīdzināšanu,» norādīja advokāts.

Kad Jaundžeikaram sākās nopietnas sirds veselības problēmas, viņu no apcietinājuma vajadzēja atbrīvot, jo cietuma administrācija nespēja nodrošināt tādas nepieciešamās veselības aprūpes prasības, kādas var nodrošināt civilā slimnīca. Tiesai un procesa virzītājam bija zināms Jaundžeikara veselības stāvoklis, taču bijušo deputātu cietumā «noturēja līdz pēdējam».

Lai arī formāli Jaundžeikars vainu atzina un ļāva prokuratūrai viņam piemērot sodu, sūdzībā arī norādīts uz to, ka Jaundžeikaram bija liegtas tiesības uz taisnu tiesu.

«Ņemot vērā, ka viņš «izbaudījis» attieksmi pret sevi apcietinājumā un, lai nepieļautu turpmāku ņirgāšanos, Jaundžeikars bija spiests piekrist ārpustiesas risinājumam, kas patiesībā kontekstā ar spīdzināšanu nozīmē to, ka viņam bija liegtas tiesības uz taisnu tiesu. Viņš bija spiests piekrist šādam risinājumam, lai varētu samazināt riskus savai veselībai un dzīvībai. Visu laiku nezinājām, par ko tieši tur viņu aizdomās, līdz ar to bija liegta iespēja uz aizstāvību. Viņš tajā brīdī jau vairs nebija amatpersona, un nezinājām, kas tas par noslēpumu,» uzsvēra Rebenoks.

Jau ziņots, ka prokurore Velta Zaļūksne pagājušā gada 27.novembrī pabeigusi kriminālprocesu par valsts noslēpumu saturošu ziņu izpaušanu.

Par valsts noslēpumu saturošu ziņu, kuras bija zināmas sakarā ar izpildāmo darbu, apzinātu izpaušanu lietā pie kriminālatbildības saukta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece Zanda Liniņa.

Izmeklēšanā pierādītas četras nozieguma epizodes.

Tāpat pie atbildības par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu saturošas ziņas un par šī nozieguma atbalstīšanu saukts Liniņas vīrs Austris Liniņš. Izmeklēšanā pierādītas divas nozieguma epizodes.

Savukārt Jaundžeikars saukts pie atbildības par uzkūdīšanu, izmantojot starpnieku, izpaust valsts noslēpumu saturošas ziņas. Viņam pierādītas divas nozieguma epizodes.

Visi apsūdzētie savu vainu atzinuši pilnībā, un, ņemot vērā izdarītā nozieguma raksturu, apsūdzēto personības prokurore piemērojusi priekšrakstu par sodu.

Liniņai piemērots 1000 latu naudas sods un 140 stundas piespiedu darba. Viņas vīram piemērotas 140 stundas piespiedu darba, savukārt Jaundžeikaram noteikts 14 000 latu naudas sods.

Katram arī piemērots aizliegums divus gadus un sešus mēnešus ieņemt amatus valsts pārvaldē. Lēmums nav pārsūdzēts un stājies spēkā 7.decembrī.

Jaundžeikaru KNAB aizturēja naktī uz 2011.gada 2.novembri. Tonakt veikta arī kratīšana viņa dzīvesvietā Limbažu novadā. 3.novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Jaundžeikaram piemēroja apcietinājumu.

Bijušais iekšlietu ministrs nebrīvē pavadīja vairāk nekā mēnesi, līdz 14.decembrī prokurore Viorika Jirgena nolēma atbrīvot Jaundžeikaru no apcietinājuma, tā vietā nosakot viņam citus drošības līdzekļus, kas nebija saistīti ar brīvības atņemšanu.

Ziņots arī, ka, atrodoties apcietinājumā, Jaundžekaram pasliktinājās veselības stāvoklis, tāpēc uz Rīgas Centrālcietumu tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kura nolēma viņu transportēt uz Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu.

Jaundžeikars šobrīd ir Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents.