Konkurences padomes (KP) energobūvniekiem izvirzītajām apsūdzībām būs jāiziet nopietns pārbaudījums un nekas daudz pāri no tām nepaliks, jo ir skaidrs, ka nekādas karteļa vienošanās starp uzņēmumiem nav bijis, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja biedrības «Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība» valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.
Birkavs: Nekādas karteļa vienošanās starp uzņēmumiem nav bijis (121)
«KP sniegto informāciju saukt par karteļa vienošanos būtu pārspīlēti, jo Latvijā pastāvošā iepirkumu sistēma un uzņēmumu savstarpējās attiecības nepieļauj šāda karteļa izveidošanu. Šāda vienošanās būtu iespējama starp dažiem uzņēmumiem, bet ne jau starp 26 uzņēmumiem,» sacīja Birkavs.
Viņš piebilda, ka, vienā dienā atsūtot uzņēmumiem KP lēmumu un vienlaikus to publiskojot presē apstākļos, kad uzņēmumu vaina nav pierādīta, KP met ēnu pār energobūvniecības uzņēmumiem, kas neesot korekta rīcība.
Birkavs piebilda, ka šī KP apsūdzība atgādina 30.gadu ASV, kur par nelikumīga karteļa veidošanu tika izvirzītas apsūdzības vairāk nekā 40 kompānijām. «Ilgstošu tiesas procesu rezultātā daži maksimālie sodi bija viena mēneša ieslodzījums vai nelieli naudas sodi. Ņemot vērā to, ka šāda apjoma lietas Latvijā nav bijušas, un to, ka pat ASV tiesu sistēma nespēja pierādīt karteļa izveidošanu, būs grūti pierādīt, ka Latvijas uzņēmumi tādu ir izveidojuši,» sacīja Birkavs.
Jautāts, kā energobūvniecības nozari varētu ietekmēt iespējamais liegums 26 energobūvniecības uzņēmumiem gadu piedalīties iepirkumos, Birkavs sacīja, ka «Latvija jau ir izdarījusi daudzas muļķības un šī būtu kārtējā muļķība».
Viņš piebilda, ka lielākās problēmas iepirkumos rada tas, ka joprojām par uzvarētāju tiek atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, nevis saimnieciski izdevīgākais.
«Kamēr iepirkumu izsludinātājiem nebūs profesionālas kontroltāmes, kas nepieļaus konkursos iesniegt piedāvājumus ar nepamatoti zemu cenu, valsts ar savu rīcību veicina zemākās cenas principa ievērošanu,» skaidroja Birkavs.
Viņš izteica cerību, ka Saeima jaunajā Būvniecības likumā iekļaus normu par būvuzņēmumu sertifikāciju. Šādā gadījumā uzņēmums iepirkumos iesniegs kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, cenas un tehnisko piedāvājumu. «Tas samazinās piedāvājumu svārstīšanos ap reālo cenu,» sacīja Birkavs.
Jau ziņots, ka KP piemērojusi 2 011 557 latu naudas sodu 26 energobūvniecības uzņēmumiem, kas vairāk nekā 300 iepirkumos kropļojuši konkurenci un sadārdzinājuši cenu, šodien žurnālistiem paziņoja KP. Uzraugu pārmetumi veltīti arī AS «Sadales tīkls» un AS «Latvenergo».
KP energobūvnieku vienošanos iepirkumos pētīja laika posmā no 2006.gada līdz 2011.gadam.
Vislielāko naudas sodu saņēmusi SIA «Vidzemes energoceltnieks» - 471 106 lati, tai seko SIA «Latvijas energoceltnieks» (LEC) ar 309 362 latu un SIA «Empower» ar 303 638 latu sodu. Kā ziņots, līdz šim karteļdarījumos bija pieķerti tikai mazie būvnieki un maksimālais uzraugu piemērotais sods bijis 40 000 latu.
Aizliegtās vienošanās rezultātā konkurence tika deformēta 316 AS «Latvenergo» un AS «Sadales tīkls» rīkotos iepirkumos, trīs VAS «Latvijas Dzelzceļš», divos SIA «LatRosTrans» un vienā SIA «Binders» rīkotā iepirkumā.
Šie pasūtītāji iegādājās elektroietaišu būvdarbus un elektromontāžas darbus (piemēram, elektrolīniju ierīkošana, remonts, modernizācija), kas pārsvarā tika īstenoti Latgalē un Vidzemē. Savukārt iepirkumu summas svārstījās no dažiem tūkstošiem līdz pusotram simtam tūkstošu latu. Sodītie elektrobūvniecības uzņēmumi no 2006.gada līdz pat brīdim, kad KP ierosināja pārkāpuma lietu, saskaņoja savu dalību konkrētajos iepirkumos, tādējādi likvidējot konkurenci un liedzot pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai atbilstošu cenu.
Aizliegtā karteļa vienošanās tika īstenota pēc šādas shēmas - pretendents, kuram vienošanās rezultātā bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes par to, kādas cenas tiem būtu jāpiedāvā, vai arī nosūtīja pats savu tāmi, norādot, lai pārējie pretendenti savu cenu veido lielāku. KP vadītāja Skaidrīte Ābrama stāstīja, ka būvnieki zināja, kurš kurā konkursā piedalīsies, un sarunāja, kas piedalīsies konkrētā iepirkumā. «Kāds būvnieks rakstījis konkurentam, ka viņš konkrētā iepirkumā nevar piedalīties, jo viņš jau ir uzvarējis vairākos iepirkumos, tāpēc konkurents tiek aicināts iesniegt zemāko cenu. Informācijas apmaiņa ir notikusi dažādi,» piebilda Ābrama.
No elektroniskiem dokumentiem KP ieguvusi informāciju par nepārprotamu aizliegtu vienošanos. KP piedāvā spilgtākos citātus no konkurentu sarakstes: «Pielikumā ir 7 tāmes (RIO variants) par kopsummu 60 559 Ls bez PVN. Lūdzam palielināt cenu par 4 tūkstošiem bez PVN un mainīt tāmju izskatu. (..)», «Jūsu summa ar PVN ir 15 528,81 Ls. Tāmei lūdzu izveidojiet sev raksturīgo izskatu», «Atsaucoties uz iepriekšējo mutisko vienošanos par to, ka visas kārtas objektā (..) būvē «DEC», informējam, ka Jūsu summas dotajam objektam atsūtīsim nākamās nedēļas sākumā».
Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un būtisko nodarīto kaitējumu gan konkrētajiem pasūtītājiem, gan to klientiem, KP pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem piemērojusi ievērojamus naudas sodus. Sods tiek aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu. Attiecīgi lielāks sods piemērots uzņēmumiem, kuri piedalījās vairākos «kartelizētajos» iepirkumos. Procentuāli šīs lietas ietvaros KP piemērojusi iestādes pastāvēšanas laikā bargākos sodus.
Vislielākos sodus - 7,5% no iepriekšējā gada apgrozījuma - saņēma «Austrumu energoceltnieks» (iepriekš darbojies ar nosaukumu SIA «Būvenergoserviss»), SIA «Rio» un SIA «Daugavpils energoceltnieks». Šīs kompānijas kopumā piedalījušās vairāk nekā 100 iepirkumos, kuros iepriekš uzņēmumi vienojušies par cenām.
194 171 latu liels naudas sods uzlikts «Rio», SIA «Aiviekstes energobūvnieks» sodīts ar 117 991 latu, SIA «SZMA» - 73 996 latiem, Alūksnes rajona SIA firma «Alūksnes energoceltnieks» - 64 056 latiem, SIA «Daugavpils energoceltnieks» - 57 559 latiem, AS «SZMA V» ar 53 875 latiem, SIA «Farads» ar 51 966 latiem, SIA «Austrumu energoceltnieks» ar 41 957 latiem, SIA «Besecke» ar 40 860 latiem, SIA «Elbra» ar 37 326 latiem, SIA «Telms» ar 37 228 latiem, SIA «Oms» ar 30 345 latiem, SIA «Elpoli» ar 27 110 latiem, SIA «Latgales elektromontāža» ar 25 211 latiem, SIA «Darleks» ar 22 098 latiem, SIA «J.E.F.» ar 16 540 latiem, SIA «Firma «Spriegums»» ar 15 761 latu, SIA «MCD» ar 8505 latiem, Rēzeknes pilsētas SIA «Energoceltnieks» ar 6239 latiem, SIA «Instel» ar 2566 latiem, SIA «Krāslavas energoceltnieks» ar 776 latiem, SIA «Rīgas energo būve» ar 771 latu un SIA «Demp» ar 544 latiem.