Rīgas dzeltenie «velopsihi» atklāti par satiksmi galvaspilsētā (117)

-Kāpēc šāds videoklips tika veidots un ko Jūs ar to vēlējāties parādīt?

-Tas ko mēs braucām saucas «Alley Cat», tās ir veloorientēšanās sacensības, kuras Latvijā notiek jau trešo gadu. Sacensības pēc savas būtības ir līdzīgas populārajiem auto orientēšanās pasākumiem, kur jābrauc ar automašīnām un jāmeklē kontrolpunkti. Pēc tāda paša principa notiek arī «Alley Cat». Ja gribi uzvarēt, Ceļu satiksmes noteikumus šad tad nākas pārkāpt, bet to jau arī dara auto orientēšanās sacensībās.

-Vai Latvijā šīs ir populāras riteņbraucēju sacensības?

-Tā nevarētu teikt. Šogad piedalījās 18 braucēji. Pašas sacensības aizsāka «fiksīšu» entuziasti, taču pārsvarā brauc velokurjeri.

-Jūs arī braucat ar «fiksīšiem»?

-Divi no mums brauca ar fiksīšiem. Pēterim bija normālais divritenis ar ātrumiem un bremzēm.

-Vai ikdienā bieži nākas pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus?

-Sanāk jau, bet mēs ļoti labi saprotam satiksmes plūsmu un pārzinām katru krustojumu, un to kā pārējie satiksmes dalībnieki uzvedas uz ielas. Ja būtu jābrauc citā pilsētā, tad būtu savādāk un nevarētu tā atļauties. Vajadzētu no jauna apgūt satiksmes plūsmu. Priekš mums šāda veida pārvietošanās ir droša, taču tā nāk ar lielu pieredzi.

-Vai Ceļu policija bieži soda riteņbraucējus?

-Tas ir atkarīgs no policistu plāna. Var gadīties, ka neko nesaka, bet ir reizes, kad ņem ciet visus pēc kārtas. Visbiežāk soda par «sarkano», taču, ja sanāk braukt pa pretējo joslu vai izdarīt citus pārkāpumus, tad parasti mutiski pabrīdina pa ruporu un viss.

-Ko Jūs ieteiktu darīt veloinfrastruktūras labā?

-Vajadzētu sākt ar tiem pašiem ceļiem, kuri ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Ceļa nomales parasti ir vissliktākajā stāvoklī un pilnas ar dažādām drazām. Tāpēc bieži vien nākas braukt starp joslām, jo tā pat ir drošāk. Vistrakāk ir pēc ziemas, kad sniegs nokūst. Tad ceļa nomales ir pilnas ar stikliem, atlūzušiem bamperiem un citiem atkritumiem.

-Uz vienvirziena ielām varētu ierīkot velojoslu, uz kurām riteņbraucējiem būtu priekšroka attiecībā pret automašīnu vadītājiem.

-Kādām būtu jābūt prioritātēm attiecība uz veloinfrastruktūras izveidošanu valstī?

-Ir jāatjauno veloceliņu krāsojums un jātaisa vairāk veloceliņu. Tāpat vajadzētu izglītot sabiedrību, lai saprot, ka veloceliņš ir domāts nevis gājējiem, bet gan riteņbraucējiem. Savādāk viens otram traucē un rodas nesaskaņas.

-Kuri ceļu posmi Rīgā ir visbīstamākie priekš velobraucējiem?

-Salu tilts un gājēju celiņš zem tā. Satiksme ir ļoti intensīva un visi «lido» ļoti lielā ātrumā. Savukārt pa gājēju celiņš zem tilta bieži var sastapt nedraudzīgas kompānijas. Ir arī nācies piedzīvot gadījumus, ka pa turieni kāds brauc ar automašīnu.

-Kādi vēl?

-Braslas iela ir diezgan nepatīkama un bīstama velobraucējiem, sevišķi nepieredzējušiem. Virzienā uz Pārdaugavu pirms Vanšu tilta ir uzlikta barjera. Ja brauc pa Torņa ielu un grib tikt uz tilta, tad tur ir ļoti maz vietas un nevar zināt vai pretim lejā no tilta kāds nenāk. Tur vajadzētu uzlikt spoguli.

-Kādas ir tipiskākās kļūdas, kuras pieļauj riteņbraucēji?

-Jāskatās ir uz visām pusēm, taču bieži vien rokas aiziet galvas virzienā un var sanākt iebraukt citā joslā vai kādā šķērslī. Nevajag strauji mainīt virzienus un obligāti jāsignalizē ar rokām – pa labi vai kreisi. Lai arī ķiveres nav obligāti jālieto, piedaloties satiksmē, taču tās bieži vien var glābt no nopietnām galvas traumām. Tāpat nevajadzētu skaļi klausīties mūziku caur austiņām.

-Taču vislielākā riteņbraucēju kļūda ir Ceļu satiksmes noteikumu nezināšana. Velobraucēji bieži vien nezina, kā šķērsot krustojumus un kam ir priekšroka. Papildus teorētiskajam eksāmenam vajadzētu arī praktisko.

Skaties arī video: