/nginx/o/2018/07/20/10952317t1h64f8.jpg)
«Vai patiešām tik ilgi vajadzēja gaidīt, lai Latvijā redzētu šo vienreizējo un desmitiem gadu izdzīvoto dziesmu koncertu?» Kleptona mūzikas cienītāji, kuru netrūkst, noteikti pie tā nebija vainīgi, kas pierādījās arī pilnajās «Arēna Rīga» telpās.
Ērika Kleptona koncerts Rīgā: «Vai patiešām tik ilgi vajadzēja gaidīt...» (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katra dziesma ir kā jauns piedzīvojums, kas liek sajūsmas tirpām pārskriet pār visu ķermeni un izdzīvot Kleptona dzīvi vēlreiz. Šķiet, ka nav nevienas tik talantīgi saskanīgas mūziķu grupas, kas no koncerta sākuma līdz beigām spēj uzmanību pievērst tikai skatuvei, radot vienu veselu sinhronu ne tikai savā starpā, bet arī visos klausītājos.
Blūza meistars kā sasveicināšanos ar faniem tematiski izvēlas `76 gada albuma «No Reason to Cry» dziesmu «Hello Old Friend», kas turpinās ar daļēji skumjo «My Father’s Eyes», kaut Kleptons savu tēvu nekad nebija redzējis.
Tā kā koncertu tūre ir gan jaunā albuma prezentācija, gan lēnās atvadas no «lielās» skatuves, tad mākslinieks spēj šīs abas ieceres lieliski apvienot, spēlējot gabalu («Gotta Get Over») no jaunās, nedaudz regejiskās, skaņu plates «Old Sock», un arī visu gaidītos, neaizmirstamos «Derek and the Dominoes» un «Cream» laika hītus.
Kleptons no savas nosvērtības neatkāpjas ne mainot instrumentus, ne uzstāšanās pozīciju – visam vienmēr ir klāt draudzīgā rūgtuma noskaņa, kas liek aizdomāties par visu lietu pievienoto vērtību.
Koncerts neiztika arī bez lieliskiem kaveriem, piemēram, Džonija Mūra «Driftin’ Blues», Džimija Koksa «Nobody Knows You When You're Down and Out» pavadījumā ar blūzīgi izteiksmīgo klavierspēli vai populāro Boba Mārlija dziesmu «I Shot The Sheriff».
Ar koncerta vidu parādās arī zināmākās «lēnroča» (iesauka radusies vēl Yardbirds laikos) kompozīcijas. «Layla» – veltījums nākamajai sievai Petijai Boidai, kas vēl bija precējusies ar Džordžu Harisonu un «Tears in Heaven» – dziesma traģiski bojā gājušajam dēlam Konoram.
Rīgas koncerta noslēgums neatšķiras no citiem tūres koncertiem, nodziedot tikai divas dziesmas «Cream» laika «Sunshine of Your Love» un Džo Kokera enerģisko kaveru «High Time We Went».
Kā jau minēju, grupa ir lieliski nokomplektējusies, šķiet, ka koncerta varonim bija tieši nepieciešams svaigums sastāvā, kas spilgti atzīmētu lieliskos jaunības trakuma muzicēšanas gadus.
Ieskatam, Rīgas koncertu atklājušā dziesma «Hello Old Friend» (video no Pitsburgas koncerta):