Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Muzeju Naktī – «Skaņu Mežs» muzejā Rīgas Birža (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

2013.gada 18.maijā laikā no 19:00 līdz 01:00 Latvijas Nacionālais mākslas muzeja (LNMM) struktūrvienībā Mākslas muzejs Rīgas Birža notiks Starptautiskā muzeju akcija – Muzeju nakts. Pasākums tiks organizēts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un nepieradinātās mūzikas festivāla Skaņu Mežs sadarbības rezultātā. To apmeklējot, varēs aplūkot poļu režisora un mākslinieka Leha Majevska darbu ekspozīciju, kā arī Skaņu Meža kūrētu latviešu mākslinieka Mārtiņa Roķa multikanālu skaņu instalācijas prezentāciju. 

Pasākuma laikā muzeja apmeklētājiem būs iespēja apskatīt ievērojamā mūsdienu poļu mākslinieka, režisora un dzejnieka Leha Majevska (Lech Majewski) audiovizuālā projekta «4 kustīgi dzejoļi» populāro video darbu ciklu «Brēhela svīta» un baudīt speciāli Muzeju Naktij veidotu Mārtiņa Roķa skaņu instalāciju Biomimesis III. Abas telpas apmeklētājiem būs atvērtas sešu stundu garumā (no 19:00 līdz 01:00), un ieeja pasākumā būs bezmaksas.

Muzeja Lielajā zālē apmeklētājiem būs iespēja apskatīt ievērojamā mūsdienu poļu mākslinieka, režisora un dzejnieka Leha Majevska (Lech Majewski) audiovizuālā projekta «4 kustīgi dzejoļi» populāro video darbu ciklu «Brēhela svīta». Cikls radīts no 2007. līdz 2010. gadam, un pirmo reizi izstādīts Luvras muzejā Parīzē un 54. Venēcijas biennālē. Šis cikls saturiski un emocionāli atvasināts no Leha Majevska filmas «Dzirnavas un krusts» («The Mill & the Cross»), kuru iedvesmojusi Pītera Brēhela glezna «Ceļš uz Golgātu». Scenārija pamatā ir mākslas zinātnieka Maikla Francisa Gibsona (Michael Francis Gibson) tāda paša nosaukuma eseja. Filma ir tehniski sarežģītu, bet jutekliski ļoti iedarbīgu elementu kopums, balstīts jaunajās CG tehnoloģijās un izmantojot 3D efektus. Filmā vērojams arī izcils aktieru darbs: Rutgers Hauers (Rutger Hauer) Brēhela lomā, Šarlote Remplinga (Charlotte Rampling) un Maikls Jorks (Michael York). Filma ar panākumiem jau parādīta daudzos kinofestivālos visā pasaulē.

Savukārt muzeja ātrijā tiks prezentēta skaņu mākslinieka Mārtiņa Roķa digitāli ģenerētā multikanālu skaņu instalācija Biomimēze III, kas ir trešais darbs no instalāciju/skaņu mākslas performanču cikla ar tādu pašu nosaukumu. Tas ir tapis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un nepieradinātās mūzikas festivāla Skaņu Mežs sadarbības rezultātā.

Biomimēze ir multikanālu performanču, instalāciju un kompozīciju sērija, kuras trešā daļa muzejā Rīgas Birža organiski iekļausies šī gada muzeja nakts tēmā «Zaļā krāsa-mežs».

Šim projektam īpaši veidota datorprogramma ģenerē skaņu vidi, kuras pamatā ir dabā sastopamo skaņu analīze un kā iedvesmas avots kalpo Alberta Bregmana (Albert Bregman) piedāvātais skaņas uztveres modelis ASA, pēc kura tiek skaidrots, kā cilvēki interpretē ikdienas savstarpēji nesaistīto skaņu kopumu sev jēgpilnās sistēmās.

Programmas ģenerētās struktūras attīstās stihiski, tās nav komponētas un neseko klasiskās mūzikas likumiem. Tās drīzāk atgādina skaņu ainu kāda sastopama ikdienas akustiskajā telpā - uz ielas, mežā un citur, kur skaņas, pēc Džona Keidža (John Cage) vārdiem, «dzīvo savu dzīvi». Klausītāju aktivitāte un fokuss nosaka, vai skaņas tiek uztvertas kā atsevišķi elementi vai vienots veselums.

Katram skaņas objektam ir sava kustības trajektorija, novietojums akustiskajā telpā un iespējamie uzvedības modeļi, tomēr objektu šķietamā mijiedarbība un saskarsme ir klausītāju individuālās uztveres produkts. Dabas iedvesmotais skaņas dizains raisa asociācijas ar kaut ko, kas liekas reizē gan pazīstams, gan svešs, paliekot uz neskaidrās robežas starp jēdzieniem «dabisks» un «mākslīgs».

Skaņu mākslinieks Mārtiņš Roķis strādā ar skaņu dažādos kontekstos un formās. Viņa skaņdarbos performancēs un instalācijās, kas realizētas dažādos festivālos, pasākumos un institūcijās Latvijā un ārvalstīs būtiska loma ir tehnoloģiju un skaņu mākslas sintēzei. Savā radošajā praksē viņš apvieno starpdisciplināras intereses, kā, piemēram, programmēšanu, psihoakustiku, elektronisko mūziku, skaņas, ķermeņa un telpas attiecības un citas tēmas.

Mākslinieks, režisors un dzejnieks Lehs Majevskis (Lech Majewski) dzimis 1953. gadā Katovicē, Polijā. Studējis Varšavas Mākslas akadēmijā, 1977. gadā beidzis Polijas Nacionālo filmu skolu Lodzā. 1981. gadā mākslinieks pārcēlies uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs, bet viņa radošie projekti – filmas, instalācijas, videomākslas darbi, teātra un operas iestudējumi – tiek realizēti visā pasaulē. Lehs Majevskis ir gan Eiropas, gan Amerikas Kinoakadēmijas biedrs. 2006. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA) notika plaša autora darbu retrospekcija «Lehs Majevskis: kustīgo tēlu maģija» («Lech Majewski: Conjuring the Moving Image»), kur tika eksponēti viņa filmu fragmenti un videodarbi. Māksliniekam bijušas personālizstādes Čikāgas Mākslas institūtā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā (ASV), Hokaido Modernās mākslas muzejā (Japāna), Luvras muzejā un Galerie Nationale du Jeu de Paume Parīzē (Francija), Prado muzejā Madridē (Spānija), Laikmetīgās mākslas muzejā (MACRO) Romā (Itālija), Telavivas Mākslas muzejā (Izraēla), Nacionālajā muzejā Krakovā (Polija) un citur. Leha Majevska darbu ekspozīcijas vairakkārt rādītas Venēcijas biennālē.

Pasākums tapis sadarbībā ar Lattelecom un interjera salonu Moduls.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu