«Nebija ne oficiāli, ne neoficiāli, ka Šķēles kungs teiktu, ka viņš ir atnācis teiksim kaut kādā veidā konsultēt vai dot padomus akcionāriem, nē, tā nav taisnība, faktiski šī problēma tika apspriesta kopumā,» sacīja Godmanis. Savukārt Slakteris, vaicāts, vai Šķēle tā pats tur uzradās un nevienam neradās jautājums, ko tu te dari, atzina, ka «neviens nejautāja!»
Abi gan uzsver, ka Šķēle lēmumu pieņemšanā nav piedalījies, vien sniedzis savu redzējumu. Pats Šķēle gan atteicās komentēt savu lomu «Parex» glābšanā, īsu atbildi sniedzot vien ar sekretāres sūtītu elektroniskā pasta vēstuli: «A. Šķēles kungs laipni pateicas par Jūsu izrādīto interesi, bet nevēlas komentēt ļoti slikti un dārgi veiktā «Parex bankas» «glābšanas» plāna norisi.»
Šos Šķēles pārmetumus gan Godmanis, gan Slakteris komentēja lakoniski. Godmanis norādīja, ka «katrs jau var savus komentārus izteikt, kā viņš vēlas, nu tas, ir viss, ko es varu teikt. Privātpersona, nevarat piespiest viņu sniegt komentārus.» Savukārt Slakteris uzsvēra, ka ««Parex» bankā neviens noguldītājs nepazaudēja nevienu latu, tai skaitā Raimonds Pauls nepazaudēja, bet «Krājbankā» Raimonds Pauls pazaudēja naudu, «Parex» gadījumā ne pašvaldības, ne Latvijas valsts uzņēmumi nepazaudēja nevienu latu.»
Taču to, ka «Parex» pārņemšana bijusi politizēta, neslēpj daudzi. Jau tolaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija skandēja trauksmes zvanus, ka tieši politiķu intereses traucē bankas pārņemšanas procesam. Godmanis gan joprojām pārliecībā ir stingrs un savu viedokli nav mainījis – banka bija jāglābj. «Tas diemžēl nav iespējams, atgriezt atpakaļ vēsturi un nomodelēt, kas būtu tad, bet man teica vienu tiesībsargājošo iestāžu vadītājs – ziniet, ļoti vienkārši, ja jūs glābāt «Parex banku»un banku sistēmu, ir kriminālprocess, nebūtu glābis, arī būtu kriminālprocess, jo tā situācija atstāja tik lielu iespaidu uz finanšu sistēmu.»
Interviju «De facto» atteica bankas pārņemšanā nozīmīgu lomu spēlējušais Finanšu ministrijas tā laika valsts sekretārs – tagad Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis. Viņš apgalvo, ka nevienā no sarunām, kurās viņš piedalījies, Šķēle klāt neesot bijis. Tiesa, pašu Bičevski tolaik saistīja tieši ar Tautas partijas interesēm. Abi tā brīža galveno lēmumu pieņēmēji apgalvo, ka no Šķēles dalības sarunās nekāda sensācija nesanākšot. Var jau būt, taču te rodas jautājums Godmaņa piesauktajām tiesībsargājošajām iestādēm – prokuratūra jau gadiem nespēj tikt uz priekšu kriminālprocesā, kurā vērtē bankas bijušo īpašnieku rīcību. Bet vai ziņas par dažādu polituzņēmēju dalību sarunās maz vispār vērtētas?