Augstākā tiesa atceļ lēmumu apcietināt Vaškeviču (181)

Tiesas sēdē Vaškevičs nepiedalījās. Kvjatkovska sacīja, ka Austrijā viņš ārstēsies vēl sešus mēnešus, un piebilda, ka ir gandarīta ar tiesas lēmumu. «Kā zināms, viņš ir cietis sprādziena dēļ, pildot dienesta pienākumus, un viņa veselības stāvoklis atbilstoši ārstu sniegajiem atzinumiem ir tāds, kas prasa vēl ārstēšanos,» paskaidroja Vaškevica advokāte.

AT lēmums nav pārsūdzams.

Viņa arī atzina, ka tiesa, lemjot par to, vai Vaškevicam jāpiemēro apcietinājums, ņēma vērā viņa veselības stāvokli. «Tiesa norādījusi, ka drošības līdzeklis grozīts nepamatoti,» pastāstīja Kvjatkovska.

Advokāte gan minēja, ka prokurors teorētiski var vēlreiz rosināt mainīt Vaškevicam piemēroto drošības līdzekli, taču tam jābūt pamatotam. «Teorētiski likums paredz šādas iespējas, taču jābūt kādam pamatojumam. Tas, ka pēc smagas pārdzīvotas traumas, kas saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu, ir jāārstējas, nevar būt par pamatu apcietināšanas pieprasīšanai,» paskaidroja Kvjatkovska.

Martā pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma Vaškevičs netika apcietināts, jo, pēc advokātes teiktā, atrodoties ārvalstī. Piektdien AT Krimināllietu palāta skatīja Vaškeviča advokātu iesniegto sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu mainīt Vaškevičam drošības līdzekli pret apcietinājumu.

Aģentūra BNS jau iepriekš vēstīja, ka Vaškevičs atrodas Austrijā, kur viņam tika veikta operācija saistībā ar pirms vairākiem gadiem noziedznieku sarīkotajā sprādzienā gūtajām traumām.

Rīgas apgabaltiesas sabiedrisko attiecību pārstāvis Aigars Bērziņš aģentūrai BNS sacīja, ka iepriekš Vaškevičam piemērotais drošības līdzeklis bija ar brīvības atņemšanu nesaistīts ‒ drošības nauda, aizliegums tuvoties noteiktām personām, aizliegums izbraukt no valsts. Uz ārvalsti, pēc Bērziņa teiktā, apsūdzētais «izbrauca legāli», pirms tam prasot atļauju.

Apsūdzētais tiesas lēmumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā kopš brīža, kad tas viņam kļuvis zināms. Apsūdzētā neatrašanas gadījumā tiek izsludināta viņa meklēšana, un lēmuma izpildi nodod policijai. Bērziņš uzsvēra: «Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.»

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka apsūdzību šajā lietā uztur Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus. Kopumā kukuļi nodoti 52 880 eiro un 5600 latu apmērā.

2011.gada 31.janvārī Vaškevičam pēc viņa lūguma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersona uzrādīja Muitas pārvaldes Inspekcijas daļas Riska vadības nodaļas pārbaudes lietu par uzņēmumu «Kravu termināls».

Pēc iepazīšanās ar pārbaudes lietas materiāliem Vaškevičs paņēma no šā pārbaudes materiāla astoņas lappuses par «Kravu termināla» noformētajām alkoholisko dzērienu kravām, pēc kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Vaškeviču aizturēja.

Kukuli, pēc likumsargu domām, Vaškevičs VID amatpersonai devis, lai tā kukuļdevēja un viņa pārstāvētās personas interesēs ietekmētu VID lietvedībā esošās pārbaudes lietas izskatīšanas procesu, tās dēļ nodrošinātu tām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un nekonstatētu pārkāpumus konkrētā uzņēmuma darbībā, kā arī VID struktūrvienības neveiktu pārbaudes par konkrētām personām un uzņēmumiem, kuru intereses pārstāv kukuļdevējs.

Izmeklēšanas materiāli liecina, ka VID amatpersonai šie kukuļi doti arī par citām darbībām, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, muitas administrēšanas jomā un nodokļu samaksas kontrolē.

Prokuratūra gan neatklāja, kam kukulis dots, taču iepriekš Latvijas Televīzija ziņoja, ka Vaškevičs kukuli varētu būt devis VID Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim.

Iepriekš prokuratūra norādīja, ka pieņemti lēmumi par kriminālprocesa sadalīšanu, proti, sākti divi jauni kriminālprocesi, no kuriem viens turpmākai izmeklēšanai nodots Finanšu policijas pārvaldei attiecībā par uzņēmumu «Kravu termināls» un «Kravu serviss» amatpersonu iespējamo rīcību, bet otrs kriminālprocess par to, ka, iespējams, kukuļošanā ir iesaistītas arī citas VID un FM amatpersonas, turpmākai izmeklēšanai nodots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Abos kriminālprocesos izmeklēšana turpinās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs toreizējo FM Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vaškeviču aizturēja 2011.gada janvāra beigās.

Savulaik Vaškevičs bijis Muitas kriminālpārvaldes vadītājs. Viņu arī savulaik mēģināja uzspridzināt, taču tas neizdevās un par šo noziegumu un vairākām uzņēmēju slepkavībām apsūdzētie pirmajā instancē saņēmuši mūža ieslodzījumus.

Vaškevičam ir vēl viena krimināllieta. Ziemeļu rajona tiesa 2011.gada 21.oktobrī Vaškeviču atzina par vainīgu pēc Krimināllikuma panta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā. Par to viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.

Tiesa gan viņu attaisnojusi apsūdzībās par neatļautu piedalīšanās mantiskos darījumos un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.