Melu detektors: Diānas Kozlovskas slepkavībā apsūdzētie un attaisnotie vecāki melo (132)

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā pirmā instance – Zemgales apgabaltiesa – pierādījumu trūkuma dēļ attaisnoja Baibu Kozlovsku, kas bija apsūdzēta savas desmit gadus vecās meitas slepkavībā, kā arī Andreju Kuļijevu, ko vainoja pēdu slēpšanā, līķa apgānīšanā un audžumeitas pavešanā netiklībā. Kā zināms, viņi abi savu vainu noliedza.

Prokurors Pāvels Sondors, kas šajā lietā uztur apsūdzību, uzskata, ka kontekstā ar visiem citiem netiešiem pierādījumiem poligrāfa ekspertīzes apstiprina B.Kozlovskas un Kuļijeva vainu. Ekspertīzē B. Kozlovskas noraidošā atbilde par slepkavības izdarīšanu, kvalificēta, kā «visticamāk» melo, savukārt atbilde «nē» uz jautājumu, vai viņa zina, kurš izdarījis slepkavību, novērtēta kategoriski kā meli. Arī A. Kuļijeva «nē» atbilde uz jautājumu, vai viņš piedalījies līķa slēpšanā, atzīta par meliem.

Sondors arī pauž: «Ja jau valsts atzinusi tās par oficiālām ekspertīzēm, tad kāpēc lai tās netiktu ņemtas par pamatu notiesājošam spriedumam.» Viņš pirmās instances spriedumu pārsūdzēšot un cer, ka Augstākā tiesa šo pierādījumus vērtēs citādāk. Viņš par apsūdzēto vainu nešaubās.

Pirms aptuveni diviem gadiem valsts šo ekspertīzes veidu iekļāva oficiālajā sarakstā, ir apstiprināta metodika, taču simtprocentīgas garantijas vienalga tas nedod. Vairākās valstīs poligrāfu izmeklēšanā pat aizliegts izmantot.

Visu šo iemeslu dēļ Latvijas tiesām ir brīvas rokas, kā vērtēt ekspertīžu secinājums. Juridisko ekspertu skatījumā poligrāfa ekspertīzes vērtējamas dažādi – katrā ziņā, uz tām nevar balstīt apsūdzību, un prakse liecina, ka tiesu spriedumi arī ir ļoti dažādi.

Valsts Tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka pat norāda: «Ja kāds saka, ka apsūdzība balstīta uz šo pierādījumu, tad tas ir «nonsenss». Pēc viņas teiktā, noziegumu pēdas jāmeklē savlaicīgi, nevis izmeklēšanas neizdarība jāglābj ar poligrāfu.

Jāatgādina, ka analizējot šo lietu, vieglāk ir runāt par to, kā nav. Visupirms jau, miglā tīti ir slepkavības apstākļi, vieta un laiks. Šādu liecību nav. Nav zināms arī slepkavības ierocis un pat precīzs nāves iemesls, jo meitenes līķis, atrasts pēc mēneša, bijis gandrīz sadalījies. Vienīgās pēdas, kas ļauj uzskatīt, ka noticis noziegums, ir divi galvaskausa lūzumi. Viens pakausī, viens pierē.

Vienīgais, ko varot secināt, ka līķis pārslēpts un, apsienot ap kaklu meitenes apakšbikses, imitēts maniaks. Lai šķetinātu noziegumu, noklausītas sarunas, izmantota arī «saindētā augļa» metode, proti, kad aizdomās turētie vienu brīdi bija apcietināti, kamerā iesūtīts tā sauktais «stukačs», kurš šobrīd lietā ir liecinieks. Vēl bez poligrāfa ekspertīzēm apsūdzības pusē tiek minēti šādi netieši pierādījumi.

Pirmkārt, motīvs. Apsūdzība uzskata, ka B. Kozlovskai bijušas bažas, ka meita var izjaukt viņas sāktās attiecības ar Kuļijevu, kurš bija precējies ar citu sievieti. Kameras biedram Kuļijevs esot stāstījis par kādu netiklu darbību ar desmit gadus veco Diānu, un tā varēja nākt gaismā, pazudinot Baibas mīļoto vīrieti.

Otrkārt, B. Kozlovska prokuratūras skatījumā pēc meitas pazušanas nav bijusi atklāta ar izmeklēšanu, par ko liecinot vairākas detaļas.

Treškārt, noklausītajās sarunās mātes dzīvoklī iedzeršanas laikā jau figurē vārds slepkavība, lai gan tobrīd meitenes mirstīgās atliekas vēl nav atrastas. Nekas konkrētāks gan sarunās neatklājās.

Ceturtkārt, Kuļijevs kameras biedram stāstījis, kā pārslēpis līķi. Sākotnēji esot bijis nodoms to nobēdzināt kādā sadegušā mājā, taču Baiba iebildusi, ka tur nodedzis viņas radinieks un policija šos faktus varētu sasaistīt. Fakts par radinieka nodegšanu apstiprinājies.

Un piektkārt, līķa pārslēpšanas laiks sakrīt ar datumu, kad A. Kuļijevs pilnībā pārvācies dzīvot pie B. Kozlovskas, no savām mājām, sievas aizturēts, pat izlecis pa logu.

Poligrāfa ekspertīzes veiktas gan B. Kozlovskai, gan Kuļijevam, gan arī viņa kameras biedram. Tiesa, kā izrādās, brāķis pieļauts arī šajā jomā. Proti, Drošības policijas darbiniece Iveta Ivančuka, kas veikusi poligrāfa ekspertīzi Kuļijeva kameras biedram, to darījusi ne pēc Latvijā apstiprinātās metodikas. Tātad tiesa šo ekspertīzi varēja pat neņemt vērā vispār.