Pārsūdz lēmumu par Vaškeviča apcietināšanu (34)

Kā aģentūru LETA informēja viena no Vaškeviča advokātēm Jeļena Kvjatkovska, sūdzība nosūtīta Rīgas apgabaltiesai, bet tā būs jāizskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātai. Sūdzību parakstījusi gan viņa pati, gan arī pārējie divi Vaškeviča advokāti -Valērijs Ickevičs un Juris Dzelme.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu konkrētā sūdzība par Vaškeviča apcietināšanu AT būtu jāizskata septiņu dienu laikā, paskaidroja Kvjatkovska. Viņa piebilda, ka Vaškevičs joprojām atrodas slimnīcā Austrijā un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji viņu nav apciemojuši.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa otrdien, 19.martā, nolēma grozīt kukuļdošanas krimināllietā apsūdzētā Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu. Pats apsūdzētais gan uz šo tiesas sēdi nebija ieradies, jo viņš ilgstoši ārstējas Austrijā. Minēto lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt, taču pārsūdzība neaptur tā izpildi.

Advokātiem gan joprojām nav īsti skaidrs, kā konkrētajā gadījumā tiks izpildīts lēmums par Vaškeviča apcietināšanu. To nekomentē arī prokuratūra, bet tiesā skaidro, ka apcietināšana būs jānodrošina policijai.

Kā ziņots, jau pagājušā gada nogalē aģentūras LETA rīcībā nonāca neoficiāla informācija, ka prokurors Arvis Miglāns, iespējams, lūdzis tiesu grozīt Vaškevičam piemēroto drošības līdzekli uz apcietinājumu. Toreiz ne prokurors, ne advokāti šo informāciju nekomentēja.

Pāris dienas vēlāk advokāts Juris Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka nav neviena lēmuma, ar kuru Vašekvičam būtu piemērots apcietinājums. Advokāts piebilda, ka «šis jautājums laikam pats par sevi ir beidzies».

Pērn 7.decembrī tiesa Vaškeviča lietā noteica ekspertīzi, kas, iespējams, bija saistīta ar apsūdzētā veselības stāvokli, tāpēc lietas izskatīšanā uz ilgāku laiku tika pasludināts pārtraukums.

Kā ziņots, pēc advokātu teiktā, Vaškevičs jau ilgstoši ārstējas Austrijā, tāpēc viņš nevar apmeklēt Rīgas apgabaltiesā notiekošās tiesas sēdes krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par kukuļdošanu.

Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Kā aģentūrai LETA skaidroja advokāte Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi.

Pagājušā gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu.

Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.

Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.

Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Kā aģentūrai LETA toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.