Nav skaidrs, kā tiks izpildīts lēmums par Vaškeviča apcietināšanu (28)

Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA pastāstīja, ka klients joprojām atrodas stacionārā un apcietinājums viņam reāli vēl nav piemērots. Kvjatkovska atturējās atklāt tiesas lēmuma motīvus, aizbildinoties ar to, ka šis jautājums ticis izskatīts slēgtā sēdē. Vienlaikus advokāte uzsvēra, ka gan viņa, gan klients vairākkārt centušies panākt atklātu šīs lietas iztiesāšanu, taču tas nav izdevies.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Prokurors Arvis Miglāns pagaidām komentārus par tiesas lēmumu nesniedz, tāpat prokuratūra nekomentē, kā tiks nodrošināta Vaškeviča apcietināšana. Kā aģentūrai LETA atzina prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, jautājumi par pieņemtā drošības līdzekļa lēmumu un tā piemērošanas izpildi uzdodami pie procesa virzītāja - kas šajā gadījumā ir tiesa.

Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš aģentūrai LETA atzina, ka advokāti minēto lēmumu var pārsūdzēt trīs darbdienu laikā, bet pats apsūdzētais - septiņu dienu laikā no brīža, kad viņam kļuva zināms par apcietinājuma piemērošanu. Tomēr lēmuma pārsūdzēšana šajā gadījumā neaptur tā izpildi, piebilda Bērziņš. Viņš norādīja, ka minētajā lēmumā teikts, ka tā izpilde uzdodama Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei.

Vaškeviča advokāti jau ilgstoši apgalvo, ka atstādinātais FM ierēdnis ārstējas Austrijā. Aģentūrai LETA zināms, ka vēl vismaz pirms dažiem mēnešiem Austrijā bija oficiāli deklarēta arī viņa dzīvesvieta.

Kvjatkovska aģentūrai LETA šodien sacīja, ka, iepazīstoties ar vakardienas tiesas lēmuma tekstu, kļūst skaidri redzams, ka tas ir pretlikumīgs, tāpēc šonedēļ tas noteikti tikšot pārsūdzēts.

Jautāta, kā reāli tiks īstenota Austrijas ārstniecības iestādē esošā Vaškeviča apcietināšana, advokāte atzina, ka diemžēl viņa nevar paredzēt, kā praksē tas notiks, jo gadījums ir diezgan neparasts ne vien ar to, ka apsūdzētais atrodas ārzemēs, bet arī ar to, ka viņa precīza atrašanās vieta tiesai ir skaidri zināma.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa vakar nolēma grozīt kukuļdošanas krimināllietā apsūdzētā FM ierēdņa Vladimira Vaškeviča drošības līdzekli un piemērot viņam apcietinājumu. Pats apsūdzētais gan uz šo tiesas sēdi nebija ieradies, jo viņš ilgstoši ārstējas Austrijā. Vakar pieņemto Rīgas apgabaltiesas lēmumu trīs dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā. Vaškeviča aizstāvji to noteikti darīšot.

Kā ziņots, jau pagājušā gada nogalē aģentūras LETA rīcībā nonāca neoficiāla informācija, ka prokurors Arvis Miglāns, iespējams, lūdzis tiesu grozīt Vaškevičam piemēroto drošības līdzekli uz apcietinājumu. Toreiz ne prokurors, ne advokāti šo informāciju nekomentēja.

Pāris dienas vēlāk advokāts Juris Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka nav neviena lēmuma, ar kuru Vašekvičam būtu piemērots apcietinājums. Advokāts piebilda, ka «šis jautājums laikam pats par sevi ir beidzies».

Pērn 7.decembrī tiesa Vaškeviča lietā noteica ekspertīzi, kas, iespējams, bija saistīta ar apsūdzētā veselības stāvokli, tāpēc lietas izskatīšanā uz ilgāku laiku tika pasludināts pārtraukums.

Kā ziņots, pēc advokātu teiktā, Vaškevičs jau ilgstoši ārstējas Austrijā, tāpēc viņš nevar apmeklēt Rīgas apgabaltiesā notiekošās tiesas sēdes krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par kukuļdošanu.

Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Kā aģentūrai LETA skaidroja advokāte Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi.

Pagājušā gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu.

Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.

Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.

Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Kā aģentūrai LETA toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.