Kādi ir iespaidi par igauņu kolēģiem pēc festivāla iesildīšanas pasākuma «Palladium»?
«Sibyl Vane» man likās superīgi ar savu enerģiju! «Argo Vals» savukārt bija puiši ar pilnīgi citu noskaņu, tādi mierīgi un kosmiski, bet kopumā man, protams, bija liels prieks iepazīties ar mūziķiem un salīdzināt, jo mūzikas vides Igaunijā un Latvijā tomēr ir pilnīgi atšķirīgas.
Igauņi ir vairāk skandināviskāki, ar modernā folka tendencēm. It sevišķi «Argo Vals» – ir viegli viņus iztēloties muzicējam pie kāda geizera Islandē. Latvijā mēs esam vēl tādi diezgan nenoteikti, mazliet ietekmējušies no «Prāta Vētras». Tai labākajā ziņā, protams. Mums nav arī tādas ekspresijas kā «Sibyl Vane», esam tādi pa vidu. Vienā pusē mums ir lietuvieši ar savu popmūziku, otrā – igauņi ar savu skandināviskumu. Ir sajūta, ka Igaunijai tomēr ir vienots skanējums, ko varētu saukt par Igaunijas skaņas brendu. Man šķiet, ka viņi vienmēr ir bijuši atvērtāki jauniem skanējumiem, ātrāk bijuši priekšā tehnoloģiju ziņā. Mēs esam kaut kas vairāk pa vidu – tādi dziesminieki, ar melodijām.
Ko sagaidāt no «Tallinn Music Week»?
Man ir interesanta Igaunijas skatuve. Jā, ir piecas igauņu grupas, kuras es zinu un kuras mani simpatizē, bet gribās izprast un iepazīties vēl vairāk – ne tikai ar grupām, bet arī ar mūzikas vidi kopumā. Mūzika tomēr ir arī prece, lai gan ikdienā muzicējot tu par to tik daudz nedomā. Šāda un līdzīga ārzemju pieredze liek aizdomāties par to, vai mēs mākam sevi pasniegt gana mūsdienīgi, vai mākam savu albumu noformēt gana mūsdienīgi, vai mākam sevi parādīt videoklipos. Man šķiet, ka ar savu jauno albumu esam diezgan pacēluši latiņu paši sev šajā ziņā. Padzīvojoties pa dažādām ārvalstu konferencēm un festivāliem, mēs esam sapratuši, ka ir svarīgas arī tās blakus lietas – sevis pasniegšana un kontaktu veidošana. Vēl šogad bija iespēja pabūt konferencē Nīderlandē, pēc kuras atbraucu mājās un domāju: «Bāc, mēs taču arī varam krāsaināk, brīvāk un radošāk!»