Ķīlis rīt vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par auditā konstatētiem faktiem (33)

Kā šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Ķīlis, tad viens no tiem ir par to, vai Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra ir pārkāpis savas amatpersonas pilnvaras, noslēdzot darba līgumus ar ekspertiem pirms AIP lēmuma personu apstiprināt par ekspertu, kā to paredzot nolikums.

Vētra gan taisnojās, ka tā tas nav bijis un situācija izveidojusies vien ar dažiem ekspertiem, kurus strauji nācās nomainīt. Vētra norādīja, ka šie eksperti bez darba līguma nevarēja sākt darbu, taču sākotnēji notika saskaņošana un viņi par ekspertiem tika apstiprināti arī AIP sēdē. Viņš arī solīja, ka tiesībsargājošajām iestādēm varēs parādīt Kārtības rulli, ka elektroniskā saskaņošana ir viena no iespējamām metodēm.

Ķīlis arī sarunās vērsa uzmanību uz konstatēto faktu, ka daļa ekspertu parakstījušies uz tukšām lapām pastāvošo interešu konfliktu ekspertu vidū. Vētra gan neuzskata, ka ir saskatāms interešu konflikts ekspertu vidū.

Ministra padomnieks Reinis Tukišs aģentūrai LETA sacīja, ka iesniegumam Ģenerālprokuratūrai būs ierobežota pieejamība, plašāku informāciju par to plānots sniegt rīt. Savukārt iekšējais audits vēl nav noslēdzies.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Iekšējā audita nodaļa turpina darbu pie projekta uzraudzības procesā iesaistīto amatpersonu atbildības izvērtēšanas un iesniegs attiecīgu ziņojumu līdz šā gada 22.martam, sacīts IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai.

IZM ir sākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu atbildīgās amatpersonas saistībā ar pieļautajām nepilnībām AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai», iepriekš pastāstīja Tukišs.

Tiklīdz būs iekšējā audita ziņojums un identificētas atbildīgās amatpersonas, ministrija nekavējoties vērsīšoties Ģenerālprokuratūrā.

Pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA «Deloitte Latvia» veiktā audita rezultāti. Audita ziņojumam gan ir ierobežotas pieejamības statuss.

Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.

Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas.