/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10940268t1h74c8.jpg)
Nav pamata uzskatīt, ka valodas referendums veicinājis sabiedrības sašķeltību ilgākā termiņā, vērtējot, kā noritējis gads pēc referenduma, kurā lēmām, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Gads pēc valodu referenduma: Vērtē prezidents (93)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš intervijā Latvijas Radio atzina, ka ilgā termiņā šī tautas nobalsošana nav veicinājusi sabiedrības šķelšanos, norādot, ka referenduma iniciatori un ieinteresētā puse bija ļoti šaura grupa, kas «gribēja sevi parādīt».
Rezultāti skaidri parādīja - Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu un to skaidri saprot ne tikai šeit, bet arī ārpus valsts robežām, sacīja prezidents.
Bērziņš norādīja arī uz referenduma pozitīvajām pusēm, proti, sekmēta valsts valodas apguve, tāpat aktualizēti jautājumi, kas saistīti ar valodas mācību mazākumtautību skolās. Pēc referenduma izgaismota arīdzan kāda problēma - latviešu valodas mācības programma mazākumtautību skolās ir novecojusi.
Kā zināms, 2012.gada 18.februārī Latvijā notika referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Grozījumi pamatlikumā referendumā netika atbalstīti.