19. februārī Latvijas Nacionālajā operā ar Hennessy atbalstu notiks Lielās mūzikas balvas 2012 svinīgā ceremonija un koncerts. Jau šobrīd ir zināms, ka īpašo balvu PAR IZCILU IEGULDĪJUMU LATVIJAS MŪZIKAS VĒSTURES IZPĒTĒ saņems vēsturnieks Arnolds Klotiņš par grāmatu «Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945».
Lielo mūzikas balvu 2012 saņems vēsturnieks Arnolds Klotiņš (3)
Arnolda Klotiņa sarakstītā grāmata «Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945» (apgāds «Zinātne») fundamentāli un izsmeļoši aplūko nosaukumā redzamo laikposmu, rādot lielisku paraugu, kā mūzikas vēsturniekam strādāt ar vēstures materiāliem, un atgādinot, ka bez vēstures izpētes un apzināšanās nav iespējams tagadnes procesu adekvāts novērtējums un nākotnes prognožu veidošana.
Intervijā laikraksta «Diena» mūzikas korespondentei Inesei Lūsiņai Arnolds Klotiņš 2012. gada 11. janvārī saka: «Tā ir mūsu, latviešu, vispārējās mūzikas vēstures nodaļa. Bet tā kā šie pieci gadi starp 1940. gada sovjetisko okupāciju un 1945. gada nacistu okupācijas beigām bija ļoti nepilnīgi vai pat nemaz neaprakstīti, es gribēju aizpildīt šo balto robu. Vācu laiks vispār bija tabu, un komponisti pat slēpa, ka viņi tajā laikā uzrakstījuši jaunus darbus, pat viltoja to rašanās datumus. Savukārt sovjetiskais laiks bija aprakstīts kā tāda paradīze un atpestīšana. Man gribējās ķerties pie šī laikaposma tāpēc, ka tas it kā ir izkritis no mūsu mūzikas dzīves. Nācās savākt ļoti daudz materiālu, tāpēc grāmata iznāca plašāka, divās daļās: par sovjetisko okupāciju un par nacistisko, kara laikā.»
Grāmata ir nevis publicistika, bet precīzs akadēmisks darbs, kurā faktu tik daudz, ka laikmeta ainava katram lasītājam veidojas pašam. Arnolds Klotiņš ir zinātnieka un vēsturnieka etalons vairākām Latvijas muzikologu un mūzikas žurnālistu paaudzēm. Viņa veikums iedvesmo kolēģus vismaz tiekties uz līdzīgu perfekciju un faktu izklāstu savā darbībā.
Arnoldam Klotiņam veltītu benefici klausieties Latvijas Radio 3 «Klasika» 9. februārī plkst. 12.00.
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. Šogad apbalvojums tiek pasniegts divdesmito reizi. 1993. gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Kopš 1996. gada LMB pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā, un ceremonijas norisei tiešraidē seko arī Latvijas Radio 3 «Klasika» klausītāji un Latvijas Televīzijas skatītāji. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem. Saskaņā ar nolikumu katrs balvas laureāts saņem sudraba statueti un naudas balvu Ls 1000 apmērā pirms nodokļu nomaksas.