Tiesa sāk Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietas izskatīšanu pēc būtības (10)

Vispirms prokurors Māris Leja klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet pēc tam tiesa prasīja, vai apsūdzētie atzīst, ka ir izdarījuši prokuratūras inkriminētos noziegumus. Neviens no astoņiem apsūdzētajiem savu vainu neatzina.

No apsūdzības izriet, ka Bērnu slimnīcas nu jau bijušais valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes tā, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.

Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta.

No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 11 800 latus caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī «Bērnu slimnīcas fonds». Slimnīca pieteikusi 73 390 latu materiālā un 10 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds - 7860 latu materiālā kaitējuma kompensāciju.

Uz apsūdzēto sola tiesā šodien sēdās Kramzaks, viņa bijušais kolēģis Bērnu slimnīcā - saimniecības direktors Aivars Lisenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektors Juris Šmits, SIA «Projektu vadības un attīstības birojs» valdes loceklis Raitis Muižnieks, kā arī privātpersonas Aleksandrs Kreicers, Sergejs Kravcovs, Georgijs Pimenovs un Mihails Kreicers.

Pēc tam, kad tiesa bija uzklausījusi apsūdzēto attieksmi pret viņiem celtajām apsūdzībām, tiesas sēdē tika pasludināts pārtraukums, bet pēcpusdienā savas liecības sniedza cietušā «Bērnu slimnīcas fonda» pārstāve - fonda vadītāja Liene Dambiņa. Viņai kā fiziskai personai šai lietā piemērots arī liecinieces statuss.

Lietas izskatīšanu paredzēts turpināt 19.martā. Arī nākamā tiesas sēde notiks Abrenes ielas tiesu namā.

Kā ziņots, Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas caur 15.panta 4.daļu jeb par krāpšanas mēģinājumu, kā arī pēc KL 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts pēc KL 320.panta 2.daļas par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un M.Kreicers apsūdzēti pēc KL 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu.

A.Kreicers apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas caur 15.panta 4.daļu un 20.panta 4.daļu jeb par par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī pēc KL 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas caur 15.panta 4.daļu un 20.panta 4.daļu jeb par par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī pēc KL 320.panta 2.daļas par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu.

KL 177.panta 3.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām (30 000 latu), konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un nosakot policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai arī nenosakot to.

KL 320.panta 2.daļā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem ar mantas konfiskāciju vai bez tās, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

Par KL 320.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Savukārt KL 323.panta 2.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.