/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10938347t1h7f05.jpg)
Skandalozās tīmekļa vietnes «WikiLeaks» dibinātājs Džūljens Asanžs šogad plāno kandidēt uz vietu Austrālijas Senātā, trešdien paziņojusi «WikiLeaks».
Asanžs kandidēs Austrālijas Senāta vēlēšanās (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Austrālija: Džūljens Asanžs ir apstiprinājis, ka kandidēs 2013.gada nacionālajās vēlēšanās,» vēsta tīmekļa vietne.
Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarda trešdien paziņojusi, ka Austrālijas parlamenta augšpalātas vēlēšanas notiks 14.septembrī.
Asanža māte Kristīne Asanža dēla lēmumu vērtējusi atzinīgi, norādot, ka viņš šajā lomā būs lielisks.
Asanžs par nodomu kandidēt Senāta vēlēšanās paziņoja jau pagājušajā gadā.
«WikiLeaks» vēsta, ka Asanžs startēs vēlēšanās kā «WikiLeaks» partijas kandidāts.
Asanžs jau pērn paziņoja, ka plāno reģistrēt «WikiLeaks» partiju Austrālijas Vēlēšanu komisijā.
Lai to izdarītu, Asanžam būtu nepieciešams 500 balstiesīgo vēlētāju atbalsts, tolaik ziņoja laikraksts «The Age».
Patlaban Asanžs ir patvēries Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kas vēlas viņu nopratināt saistībā ar apsūdzībām izvarošanā un seksuāla rakstura uzbrukumā, ko Asanžam izvirzījušas divas stokholmietes.
Ekvadora piešķīrusi Asanžam diplomātisko patvērumu.
Asanžs noliedz apsūdzības izvarošanā, apgalvojot, ka seksuālās attiecības ar abām sievietēm notikušas pēc abpusējas piekrišanas. Asanžs uzstāj, ka apsūdzības pret viņu ir politiski motivētas un ka ASV vēlas panākt viņa tiesāšanu par valsts noslēpumu izpaušanu.
Lielbritānija ir atteikusies garantēt Asanžam drošu izbraukšanu no valsts. Vai, Asanžam kļūstot par Austrālijas senatoru, situācija varētu mainīties, nav zināms.
Neskatoties uz visām apsūdzībām, Asanžs Austrālijā joprojām ir ļoti populāra persona.
2010.gadā «WikiLeaks» pārsteidza pasauli, publiskojot simtiem tūkstošus slepenu ASV dokumentu par karu Irākā un Afganistānā, kā arī lielu daudzumus diplomātisko vēstuļu, kas apkaunoja daudzas valdības visā pasaulē.