Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Tiesai nodod apsūdzētā bijušā KNAB izmeklētāja krimināllietu (8)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Lita Krone/LETA

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pērn 27.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai nodevis krimināllietu, kura tika uzsākta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krimināllietas materiālu nolaupīšanu, nolūkā nodot tās trešajām personām publicēšanai, ko izdarījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzība par atsevišķu tā saucamās «Latvenergo» krimināllietas materiālu nolaupīšanu, zādzību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu uzrādīta bijušajam KNAB izmeklētājam Ruslanam Balakleiskim.

Materiāli trešajām personām nodoti CD matricas veidā, taču izmeklēšanas interesēs netiek atklāts, kas ir šīs trešās personas.

Izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi, ka bijušais izmeklētājs savas darbības veicis mantkārīgā nolūkā, norādīja Šēnberga.

Prokuratūra pagaidām neatklāj, cik un kādi šajā lietā figurē liecinieki, kuriem tagad tiesā būs jāsniedz paskaidrojumi.

Lai arī iepriekš atsevišķos medijos izskanēja Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (SC) iespējamā saistība ar šo lietu, viņam lietā nav piemērots nekāds statuss, norādīja Šēnberga. Elksniņš iepriekš medijos nenoliedza, ka pazīstot Balakleiski.

LETA jau ziņoja, ka pērn maija beigās KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks saistībā ar informācijas noplūdi tā dēvētajā «Latvenergo» lietā nolēma piemērot Balakleiskim disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata.

KNAB priekšnieks šādu lēmumu pieņēma, jo ar prettiesisko rīcību biroja amatpersona zaudējusi darba devēja uzticību. Biroja rīcībā esošie fakti liecinot, ka tā mērķtiecīgi veikusi tīšas darbības un apzinājusies to prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un apzināti pieļāvusi to iestāšanos.

Portāls «Pietiek.com» pērn pavasarī publiskoja vairākas telefonsarunas starp, iespējams, biznesa konsultantu Andreju Livanoviču, franču enerģētikas koncerna «Alstom Power» pārstāvi un bijušajām «Latvenergo» amatpersonām - prezidentu Kārli Miķelsonu un viceprezidentu Aigaru Meļko. Sarunas esot ierakstītas 2010.gadā, KNAB izmeklējot «Latvenergo» amatpersonu iespējamo piekukuļošanu.

Pēc audioierakstu sarunu failu «Latvenergo» amatpersonu krimināllietā publiskošanas KNAB nekavējoties sākta dienesta pārbaude. Kā skaidroja biroja pārstāvji, pateicoties veiktajiem iekšējās kontroles pasākumiem, dienesta pārbaudes gaitā iegūta informācija, pamatojoties uz kuru tika noskaidrota KNAB amatpersona, kura pieļāvusi biroja rīcībā esošās informācijas nonākšanu trešo personu rīcībā.

Kā intervijā LTV raidījumam «Panorāma» apstiprināja Balakleiskis, informāciju nopludinājis tieši viņš, lai pievērstu uzmanību šīs lietas izmeklēšanas problēmām.

Jau ziņots, ka KNAB pēc ļoti liela ieguldītā darba tikai pērn rudenī nodeva apjomīgāko krimināllietu biroja vēsturē - tā dēvēto «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas lietu. KNAB lūdza prokuratūru saukt pie kriminālatbildības kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas un Rīgas otrās termoelektrocentrāles rekonstrukcijas projektos. Pagaidām gan apsūdzības uzrādītas divām personām.

KNAB arī līdz ar lietas nodošanu prokuratūrai atklāja līdz šim publiski nezināmās kukuļu summas, proti, kopumā kukuļos nodoti apmēram 8 miljoni eiro, bet vēl aptuveni 11 miljoni eiro netika nodoti, jo KNAB vairākas personas aizturēja.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu