Ziemassvētku pantiņi (15)

Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur ziemassvētku brīnums mīt.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš.
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.

Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā.
Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.

Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.
Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,

Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!
Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.

Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
Snieg pārslām baltām liegām
Un zemi savāds mirdzums klāj,

Kad mūsu gaišās domas
Ik vienam šonakt laimi vēl!

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Klusi jo klusi kāda zvaigzne Tevi vēro,
Kāds sapnis no tās pie Tevis ceļu mēro...
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara!

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Uzplaucēt brīnumu dzīvē.
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt.

Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!

Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.

Lai visi būtu priecīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa,
Kas iepriecina sirsniņu