No Kargina un Krasovicka piedzen vairāk nekā trīs miljonus latu (94)

Kā aģentūru LETA informēja «Revertas» pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Agris Bitāns, pārējā daļā prasība tika noraidīta. Kopējā prasījuma summa bija 62 miljoni latu.

Jautāts, vai spriedums tiks pārsūdzēts, Bitāns apstiprināja, ka tas tiks darīts, sagaidot pilnu tiesas spriedumu, kas varētu būs pieejams 4.janvārī, jo viņam nav skaidrs, kāpēc netika piedzīta visa prasījuma summa.

Savukārt Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe norādīja, ka vēl pilnīgi droši nevar pateikt, vai spriedums tiks pārsūdzēts. «Kad būs sagatavots un pieejams pilnais spriedums ar motīviem un tiesas argumentiem, ar klientiem to vērtēsim, taču, visticamāk, ka apmierinātajā daļā spriedumu pārsūdzēsim,» secināja Grūbe.

Šī ir viena no lietām, kas apgabaltiesā 11.jūnijā tika atdalīta no «Revertas» prasības pret Karginu un Krasovicki. Kā ziņots, no pamata procesa - par 62 miljonu latu piedziņu - toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta - par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

12.novembrī apgabaltiesa atlika lietas izskatīšanu otrajā lietā par 3,8 miljonu latu parādu, kas izveidojies, neatmaksājot bankā ņemtos kredītus.

Visu trīs prasību kopējā summa ir ap 65 miljoniem latu.

Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja atbildētāju pārstāvis tiesā advokāts Uģis Grūbe, pamata prasībā kredītiestāde vēloties piedzīt no abiem bijušajiem baņķieriem 62 miljonus latu par kopumā 14 it kā neizdevīgi noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem. Šie līgumi esot slēgti laika periodā no 1995. līdz 2008.gadam. Prasības summa veidojas no «auditoru hipotētiskajiem aprēķiniem».

Viņš piebilda, ka līgumi, kas slēgti ar banku, «attiecas uz trīs personām» - Karginu, Krasovicki un Krasovicka laulāto.

Rīgas apgabaltiesa prasību bija paredzējusi sākt izskatīt jau pērn novembrī, bet bijušo baņķieru advokāts Grūbe lūdza tiesu uzlikt par pienākumu «Revertai» iesniegt tiesā visus akcionāru sapulču protokolus, lai varētu noskaidrot, vai akcionāri ir pauduši attieksmi par valdes atbildību par visu to laiku, par ko «Parex banka» cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā, proti, no 1995.gada līdz 2008.gadam, un vai viņi atbrīvojuši valdi no atbildības vai nē.

Tiesa apmierināja Grūbes lūgumu un uzlika par pienākumu «Reverta» iesniegt pilnus akcionāru sapulču protokolu tekstus par laiku no 1995.gada līdz 2008.gadam, kuros norādīts, vai ir lemts jautājums par gada pārskata apstiprināšanu un, iespējams, lemts par atbrīvošanu no atbildības.

7.decembrī tiesa pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības. Savukārt iepriekš pēc atbildētāju puses lūguma no bankas tika izprasīti papildu pierādījumi lietā. Atbildētāju pārstāvis tiesā advokāts Uģis Grūbe toreiz paskaidroja, ka konkrētie dokumenti ir auditoru pārbaudes, kas atbildētāju ieskatā varētu pierādīt, ka visa informācija par banku valsts pārņemšanas brīdī bija pieejama, kā arī norādītu, vai bija vērtēti kādi bankas zaudējumi.

Kā ziņots, valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.

Prasību tiesā «Reverta» iesniedza 2010.gada 30.jūlijā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēti vairāki darījumi, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Prasībā banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.