ST izbeidz tiesvedību «valodu referenduma» lietā (13)

Kā ziņots, janvārī, pirms referenduma par krievu valodu, ST ierosināja lietu par likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 11.panta 1.daļas un 25.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 1., 77., un 78.pantam. Iesniegumu ST par lietas ierosināšanu šī gada ziemā parakstīja 30 Saeimas deputāti - nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputāti, vairāki «Vienotības» un Zaļo un zemnieku savienības politiķi.

ST savā lēmumā norāda, kam ir tiesības vērtēt «pilnīgi izstrādātu» likumprojektu, - turpmāk to varēs darīt arī prezidents, kā arī Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Tāpat ST lēmumā secināts, ka pieteikuma iesniedzēju pieņēmums par to, ka apstrīdētajām normām piemīt tās nepilnības, uz kurām norādīts pieteikumā, ir kļūdains. Pieteicēji - Saeimas deputāti - lūdza ST vērtēt apstrīdēto normu iztulkošanas un piemērošanas jautājumus, kas nav piekritīgi ST.

Papildus ST norāda, ka, lai arī apstrīdēto normu tekstā vārdi «pilnīgi izstrādāts» tiešā tekstā nav ietverti, tas nenozīmē, ka šīs normas paredz Valsts prezidenta un Saeimas tiesības virzīt tālāk jebkādu vēlētāju iesniegtu likumprojektu - tātad nepārbaudītu. Tādā veidā likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» panti, kas seko 22.pantam - tātad arī apstrīdētais 25.pants -, attiecas tikai un vienīgi uz tāda likumprojekta virzību, kas vispirms iesniegts CVK. Tas savukārt nozīmē, ka CVK pati spēj izvērtēt likumprojekta «pilnīgu izstrādātību».

Tādējādi ST atzina, ka nav pamatots pieteikuma iesniedzēja pieņēmums, ka prasība «pilnīgi izstrādāts» apstrīdētajās normās nav paredzēta.

Tāpat ST norāda, ka pieteicēju apstrīdētās normas nav tik neskaidras, lai vēlētāji nespētu saprast, kādam ir jābūt pilnvērtīgam likumprojektam. Pēc pieteicēju ieskata minētās apstrīdētās normas nav pietiekami skaidras tādēļ, ka tās neparedz likumprojekta vērtēšanas kritērijus, un jēdziens «pilnīgi izstrādāts» ir pārāk abstrakts. Tādējādi normas nonāk pretrunā ar tiesiskās noteiktības principu.

Taču ST lēmumā skaidro, ka patlaban jau ir ietverts šāds skaidrojums, tas ir, tam ir jābūt noformētam likumprojekta veidā saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām, likumprojekts nevar paredzēt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami.

Attiecībā uz pieteicēju norādīto, ka neviena no valsts institūcijām nevar izvērtēt likumprojekta atbilstību Satversmei, ST norāda, ka šāds apgalvojums nav pamatots. ST konstatēja, ka CVK kompetencē ietilpst vērtēšana, vai likumprojekts atbilst prasībai «pilnīgi izstrādāts», un šī vērtēšana notiek arī praksē. Savukārt valsts institūciju lēmumus var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Arī Valsts prezidents var nodot Saeimai vienīgi tādu likumprojektu, kas iepriekš iesniegts CVK, proti, tādu likumprojektu, kuru CVK ir atzinusi par pilnīgi izstrādātu. Ja Valsts prezidents nepiekrīt CVK viedoklim par likumprojekta atbilstību kritērijam «pilnīgi izstrādāts», viņam atbilstoši Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām ar savā rīcībā esošiem tiesiskajiem līdzekļiem jāgādā par to, lai tiku ievērotas Satversmes normas un principi.

Tāpēc ST konstatēja, ka nav pamatots pieteikuma iesniedzēju viedoklis, ka likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 25.panta pirmā daļa Valsts prezidentam uzliek par pienākumu virzīt uz Saeimu izskatīšanai arī tādu likumprojektu, kura atbilstība Satversmei nav izvērtēta.

Visbeidzot ST uzsver, ka nav pamatots arī pieteicēju viedoklis jautājumā par to, ka likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 11.panta pirmā daļa liedz Saeimai izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu, jo Saeima to dara. Secinājumos ST norādīja, ka visi tie jautājumi, kas ir saistīti ar kādas institūcijas - arī Saeimas - iespējamo kļūdīšanos, kā arī strīdiem par to, vai kompetentās valsts institūcijas ir vai nav pienācīgi pildījušas savas funkcijas un ievērojušas procedūru, ir nevis apstrīdēto normu, bet citu likumu regulējuma pamatā.

ST lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Ar ST lēmumu abas puses bija gandarītas, uzsverot, ka spriedums turpmāk būs pienesums citām līdzvērtīgām situācijām. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda atziņu, ka pieteicēju mērķis ar ST lēmumu tika panākts, jo ST ir plašāk definējusi «pilnīgi izstrādāta» likumprojekta priekšnoteikumus. Tāpat Bērziņš pauda pārliecību, ka ST spriedums būs obligāts visām valsts institūcijām. Tomēr viņš minēja, ka turpmāk var rasties jautājumi par prezidenta iespējām izvērtēt likumprojektu.

Pieteicēju pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš norādīja, ka šāds spriedums jau bija gaidāms, sevišķi ņemot vērā Saeimā pieņemtos grozījumos likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 8.novembrī. «Mūsuprāt, šis lēmums ir devis pienesumu, nostiprinot konstitucionālās vērtības, kā arī spriedumā paustās atziņas mainīs uzskatus par to, kādus likumprojektus varēs virzīt tautas nobalsošanai,» skaidroja advokāts. Arī Kārkliņš secināja, ka ST ir izskaidrojusi «pilnīgi izstrādāta» likumprojekta būtību. «ST lēmums papildinājumā ar izmaiņām tautas nobalsošanas likumā vieš lielāku skaidrību, nekā tas bija pirms gada,» uzsvēra Kārkliņš.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pauda gandarījumu par ST spriedumu, jo tas vēlreiz apstiprina CVK pilnvaras, vērtējot likumprojektu un to, vai tas «pilnībā izstrādāts». Tāpat ST norādīja, ka Valsts prezidentam ir tiesības vērtēt, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir «pilnībā izstrādāts», minēja Kusiņš. «ST spriedumā gan nav norādīts, ar kādiem līdzekļiem Valsts prezidents to varēs darīt, tomēr tas nav arī ST jādara,» norādīja Kusiņš.

LETA jau vēstīja, ka iepriekš Kusiņš sēdē sacīja, ka lieta tika ierosināta baiļu dēļ un, kā zināms, bailēm ir lielas acis. Paša teikto Kusiņš pamatoja ar to, ka pieteicēji uztraucas par visu tiesību normu absolūtu piemērošanu, norādot, ka patiesībā ir skaidri izsecināms, ka apstrīdētā «pilnīgi izstrādātā» likumprojekta regulējuma neesamība likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 11.panta 1.daļā un 25.panta 1.daļā nenozīmē, ka tas neatbilst Satversmei.

Savukārt bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš pauda viedokli, ka pieteicēju pārstāvja teiktajam vispār nebija juridiskas argumentācijas, un lūdza ST izbeigt šo lietu. To Endziņš pamatoja ar faktu, ka tauta referenduma laikā jau skaidri norādīja savu nostāju attiecībā uz krievu valodas statusu, un norādīja, ka «tauta nav muļķe».

Tikmēr pieteicēju pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš konstatēja, ka arvien vēl nav saprotams attiecīgo institūciju funkcijas likumprojektu izvērtēšanai, minot, ka ar CVK kompetenci nav pietiekami.

Savukārt pirmajā tiesas sēdē Kārkliņš pieteikumu pamatoja ar to, ka Saeimas deputāti un sabiedrība rīkotajā referendumā par valsts valodu sajuta valsts apdraudējumu, tāpēc bija bažas par tā pieļaujamību. Advokāts uzskatīja, ka lietā apstrīdētās normas, proti, likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 11.panta 1.daļa un 25.panta 1.daļa neatbilst Satversmes 1., 77., un 78.pantam tiktāl, ciktāl tajās nav paredzētas tautas likumdošanas iniciatīvas tiesību realizēšanas procesā iesaistīto valsts institūciju tiesības vērtēt iesniegto likumprojektu.

Advokāts vairākkārt uzvēra, ka tautas dabiskās tiesības jeb pašnoteikšanos nevar piešķirt visiem, tāpēc tās ir jāaizsargā pilnībā. Līdz ar to izriet, ka tautas dabiskās tiesības pat nebalstās likumos un valoda ir kā viens no pašnoteikšanās elementiem.

Savukārt Kusiņš toreiz pauda nostāju, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 77., un 78.pantam, kā arī tās vispār neskar Satversmes 77.pantu. Kusiņš paskaidroja, ka būtībā pieteicējs lūdz Satversmi pārbaudīt Satversmes pantu atbilstību citiem Satversmes pantiem, savukārt Latvijā šādas prakses vēl nav. Viņš uzsvēra, ka tautas nobalsošanas regulējums Satversmē ir ļoti plaši izskaidrots, līdz ar to ir zināms, kādos jautājumos tautas nobalsošanu nevar ierosināt, un patlaban vēlētāju iesniegta likumprojekta pieļaujamības izvērtēšana ietilpst CVK kompetencē.