Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas lietā apšauba pierādījumu kvalitāti (37)

Bijušā policijas specvienības "Alfa" vada komandiera Arvo Žagara advokāts Edijs Saulītis pauda, ka Žagaru nevarot apsūdzēt apzinātā vēlmē nonāvēt policistus, kas Daugavmalā, Jēkabpilī, bija ieradušies aizturēt laupītājus.

Piemēram, policistu Rimu Švedu Žagars esot ievainojis, taču, ņemot vērā viņa sagatavotību un iepriekšējo darbavietu, ja viņa mērķis būtu bijis policista nonāvēšana, tad viņš to arī būtu izdarījis, uzskata aizstāvis.

Saulītis norādīja uz daudzām nepilnībām, izmeklējot apšaudes detaļas. Viņš skaidroja, ka jau lietas materiālos esot redzams, ka izmeklēšanā vairākkārt mainījusies apšaudes versija, un secīgi visi pierādījumi esot juceklīgi un pretrunīgi. Advokāts norādīja uz neatbilstībām starp liecībām un ekspertu slēdzieniem.

Viņš pauda kritiku, ka izmeklētāji ignorējuši ļoti daudzus jautājumus, kurus ekspertiem varēja uzdot noskaidrot, un daudzi pieņēmumi nav pārbaudīti. Saulītis arī pauda kritiku tam, ka lodes un čaulītes apšaudes vietā savāktas tikai dažus mēnešus vēlāk pēc notikušās apšaudes.

Līdz ar to apsūdzība Žagaram pieprasot neadekvātu sodu.

Žagara bijušā dienesta biedra jelgavnieka Leonīda Koņuhova aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks savukārt norādīja uz nekorektu likuma normu piemērošanu apsūdzībā.

Koņuhovs visā nodarītajā esot atzinies, cietušajam samaksājis atlīdzību 3000 eiro (ap 2108 latu) apmērā, viņš nav piedalījies apšaudē pret policistiem, tāpat viņš sekmējis izmeklēšanu, jo atzīstoties atklājis detaļas, kas izmeklētājiem nebija zināmas. Tāpēc prokurora pieprasītais soda mērs esot pārmērīgs un apšaubāms arī pēc likuma, uzskata aizstāvis.

Viņš arī aicināja tiesu lemt saprātīgi saistībā ar pieprasīto mantas konfiskāciju, jo konkrēti Koņuhova rīcības rezultātā nevienam neesot radīti mantiskie zaudējumi, turklāt mantas konfiskācija nozīmētu sodīt ne tikai vainīgo, bet visu viņa ģimeni, jo tādā gadījumā sieva ar bērnu tikšot izlikti no dzīvokļa un palikšot bez pajumtes.

Savukārt Jūrmalas zādzības un Tukuma zādzības un laupīšanu epizodēs apsūdzētā Edgara Paruškina aizstāvis Gints Baraka norādīja, ka viņa aizstāvamā vietā varot apsūdzēt jebkuru pilsoni, jo vienīgais, kas tiekot uzskatīts par pierādījumu Paruškina apsūdzībā, esot Pāvela Hristoforidi atzīšanās pirmstiesas izmeklēšanā, kura esot apšaubāma.

Debatēs Baraks nolasīja vairākas viņa saskatītās pretrunas Pāvela liecībās, viņš minēja arī šajā lietā neiekļautu atzīšanos, ka, lūk, Pāvels esot piedalījies ļaunprātīgā dedzināšanā, taču šajā epizodē lietvedība pret viņu izbeigta vēl pirmstiesas izmeklēšanā, jo nekur citur tam nav gūts apstiprinājums.

Baraka aicināja tiesu attaisnot Paruškinu, jo ārpus Pāvela teiktā pret viņu neesot pilnīgi neviena pierādījuma, viņa mājās nav atrasti pilnīgi nekādi priekšmeti, kas liecinātu par saistību ar noziegumiem. Vienā no epizodēm viņa tālruņa sarunu informācija liecinot, ka viņš tajā laikā, iespējams, atradies mājās. Baraks apšaubīja ari Jūrmalas epizodē apsūdzētā Staņislava Berkula liecināto par Paruškina līdzdalību.

Neskatoties uz to, ka jau prokurors Berkula nodarījumu traktējis kā epizodisku, un ņemot vērā, ka kopš nodarījuma pagājuši vairāki gadi un šai laikā Berkulam nav konstatēti citi likumpārkāpumi, prasījis nosacītu cietumsodu, Berkula aizstāve Anita Riekstiņa debatēs pauda, ka Berkuls, viņasprāt, būtu atbrīvojams no atbildības.

Riekstiņa uzsvēra, ka Berkuls atzinies nodarītajā un nožēlo savu rīcību, taču šīs rīcības motivācija nav bijusi iedzīvošanās. Berkula izpratnē, krāsošanas un špaktelēšanas aparātu no celtniecības objekta Jūrmalā visi esot aizveduši kā ķīlu par neizmaksātu algu un viņš uzskatījis, ka aprāts tikšot atdots, tiklīdz darba devējs būšot norēķinājies.

Advokāte norādīja, ka attiecībā uz šo aparātu, viņasprāt, lietā neesot iespējams identificēt cietušo. Vienīgais dokuments esot kāda pavadzīme šāda tipa aparātam, kas neliecina, vai tā ir konkrētās ierīces pavadzīme, tāpat lietā nav ziņu, vai šī pavadzīme jebkad ir apmaksāta. Neviens uzņēmums, kas šajā epizodē liecināja tiesā, nav pieteicies uz zaudējumu atlīdzināšanu, turklāt zaudējumu saistībā ar šo aparātu neesot pat uzņēmumu bilancē.

Kā ziņots, Berkuls no šīs apsūdzēto grupas ir vienīgais, kurš nav apcietināts un tiesas sēdes apmeklē patstāvīgi.

Cietušo advokāti debatēs skaidroja un pamatoja vairāku cietušo pieprasītās kompensācijas, savukārt lemšanā par valsts apsūdzību viņi pauda paļāvību uz tiesas ieskatiem un neko nepapildināja.

Prokurors cita starpā debatēs norādīja uz faktu secību lietas hronoloģijā, komentējot Pāvela Hristoforidi atzīšanās atsaukumu, ka, piemēram, lietā vispirms fiksēta Pāvela atzīšanās un tikai vēlāk no Jūrmalas iecirkņa pieprasīts kriminālprocess par zādzību celtniecības objektā, kas liecinot, ka Jēkabpils laupīšanas izmeklētāji nebija informēti par šo epizodi un tātad atzīšanos nemaz nevarēja "izspiest" no Pāvela.

Rīt, 11.decembrī, šajā lietā turpināsies debates, un plānots, ka runās brāļu Hristoforidi aizstāvis Regnārs Jansons un Staņislava Babeļa aizstāvis Aldis Razgaila.

Jau ziņots, ka Jēkabpils spēļu zāles "Fēnikss" aplaupīšanas laikā notikušajā apšaudē iesaistītajiem uzbrucējiem Arvo Žagaram un Denisam Hristoforidi prokurors tiesu debatēs šodien pieprasīja mūža ieslodzījumu.

Lietā apsūdzētajam Pāvelam Hristoforidi prokurors pieprasīja 20 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, savukārt Leonīdam Koņuhovam, Staņislavam Babelim un Edgaram Paruškinam - brīvības atņemšanu uz 14 gadiem.

Visiem apsūdzētajiem lūgts piemērot arī mantas konfiskāciju.

Kā ziņots, lietā kopumā apsūdzētas septiņas personas - par bruņotu laupīšanas uzbrukumu spēļu zālei "Fēnikss" Jēkabpilī 2011.gada janvārī apsūdzētas piecas personas un vēl divas - par šīs grupas dalībnieku agrākiem noziegumiem. Vienam no viņiem - Staņislavam Berkulam - prokurors epizodē par zādzību Jūrmalā pieprasīja trīs gadu nosacītu cietumsodu ar policijas pārbaudi uz četriem gadiem.

Tiesu debatēs prokurors pauda pārliecību, ka apsūdzēto vaina ir pierādīta un Pāvela Hristoforidi atteikšanās no iepriekš paustās vaļsirdīgās atzīšanās esot pretrunā ar pierādījumiem, tāpēc viņa pirmstiesas izmeklēšanas laikā minētā atzīšanās ir ņemama vērā.

Kā ziņots, bruņotā laupīšana Jēkabpilī notika 2011.gada 25.janvāra rītā. Laupītāji ievainoja spēļu zāles darbinieku, paņēma sev līdzi vairāk nekā 104 000 latu un devās prom ar automašīnu "Chrysler Voyager".

Noziedzniekus sāka vajāt policisti. Likumsargi viņus iedzina strupceļā. Izcēlās apšaude, kuras laikā gāja bojā Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Viesītes iecirkņa vecākais inspektors kapteinis Znotiņš. Apšaudē tika ievainoti arī divi citi policisti un trīs no pieciem noziedzniekiem, kurus visus piecus drīz pēc tam izdevās aizturēt.

Vēlāk izrādījās, ka četri no pieciem uzbrucējiem paši bijuši policisti. Starp aizturētajiem bija bijušie Tukuma policisti brāļi Deniss un Pāvels Hristoforidi, patruļpolicijas vienības "Alfa" darbinieki Žagars un Leonīds Koņuhovs, kā arī privātpersona Staņislavs Babelis.

Jēkabpils spēļu zāles laupīšanā apsūdzētie - Žagars, brāļi Hristoforidi, Koņuhovs un Babelis - tiesā pavēstīja, ka atzīst vainu spēļu zāles aplaupīšanā, bet neatzīst vainu apšaudēs un policista nonāvēšanā tādā veidā, kā apsūdz prokuratūra.

Par vecākām noziegumu epizodēm Tukumā apsūdzēti brāļi Hristoforidi un viņu paziņa Paruškins, bet atsevišķā zādzības epizodē Jūrmalā starp apsūdzētajiem ir arī Berkuls.