«Viņiem papildus kritēriju kā tādu nav, vienīgi ir jāseko līdzi hroniskajiem pacientiem. Šim mērķim tiek pilnībā apmaksāta otrā māsa praksē un mājas vizītes, kas līdz šim nebija apmaksātas. Tas ir papildus finansējums,» sacīja Circene, noraidot ģimenes ārstu kritiku, ka viņiem tiek uzlikti papildus pienākumi bez atbilstošas samaksas.
Ministre arī uzsvēra, ka šos kvalitātes kritērijus sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu pusgada garumā ir izstrādājusi pati Ģimenes ārstu asociācija. Vienīgās domstarpības ar Veselības ministriju esot par to, vai šiem kritērijiem ir jābūt obligātiem. Ģimenes ārsti 22.novembra sanāksmē ministrijā paši atzinuši, ka viss pārējais ir izpildāms.
«Viņi sēdēja pie galda un atzina, ka šie kvalitātes kritēriji saskan ar septiņu valstu «Im Prim» projekta kritērijiem, kas citās valstīs ir tādi paši vai ļoti līdzīgi,» sacīja Circene.
Veselības ministrija neatbalsta ģimenes ārstu prasību par brīvprātīgiem kvalitātes kritērijiem, jo tie ir vērsti uz pacienta interesēm un «kvalitāte nevar būt brīvprātīga».
«Pagājušais gads ar brīvprātīgajiem kritērijiem parādīja, ka tiem pieteicās tikai 10% ģimenes ārstu,» piebilda ministre, uzsverot, ka nevēlas nodarīt pāri nevienam ģimenes ārstam, tikai uzlabot primārās aprūpes kvalitāti.