/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10929484t1h0994.jpg)
Polijas laikraksta «Rzeczpospolita» galvenais redaktors Tomašs Vrubļevskis atkāpies no amata pēc avīzē publicētās un vēlāk atsauktās informācijas, ka 2010.gadā Smoļenskā avarējušās Polijas prezidenta lidmašīnas atlūzās atrastas sprāgstvielu pēdas.
Pēc raksta par sprāgstvielu pēdām «Tu-154» atkāpjas avīzes redaktors (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā LETA jau ziņoja, laikraksts «Rzeczpospolita» otrdien vēstīja, ka Smoļenskā avarējušās Polijas prezidenta lidmašīnas atlūzās atrastas sprāgstvielu pēdas.
«Pārbaudēs apstiprināta TNT un nitroglicerīna klātbūtne uz 30 sēdvietām. Šīs vielas tika atrastas arī vietā, kas savieno fizelāžu ar spārnu,» rakstīja izdevums. Pēc tā rīcībā esošajām ziņām, pārbaudes veica «Polijas prokuratūra un eksperti».
Laikraksts pieļāva iespējamību, ka konstatētās sprāgstvielas varētu būt saistītas ar neeksplodējušām Otrā pasaules kara laika bumbām Smoļenskā, kur kara laikā notika sīvas kaujas.
Taču tajā pašā dienā Polijas Militārā prokuratūra noliedza medijos izskanējušās ziņas, ka lidaparāta atlūzās būtu atrastas sprāgstvielu pēdas.
«Sprāgstvielu pēdas netika atrastas» nedz lidmašīnas iekšienē, nedz ārpusē, preses konferencē skaidroja militārais prokurors pulkvedis Ireneušs Šelags.
Dienas beigās «Rzeczpospolita» publicēto informāciju atsauca, skaidrojot, ka «teorija par sprādzienu kļuvusi nepamatota».
Izdevuma galvenais redaktors Vrubļevskis pēcāk atzina, ka «nepieciešama rūpīgāka analīze, kuras veikšanai varētu nepieciešams ne mazāk kā pusgads».
Smoļenskas aviokatastrofa notika 2010.gada 10.aprīlī.
Polijas prezidents Lehs Kačiņskis kopā ar augstām valsts amatpersonām lidmašīnā bija devies uz Smoļensku, lai apmeklētu netālu esošo Katiņu, kur 1940.gadā PSRS iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairākus tūkstošus poļu karagūstekņu.
Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki. Avārija notika biezā miglā.
2011.gada jūlijā publiskotajā ziņojumā Polija par traģiskās aviokatastrofas cēloni nosauca nepietiekami apmācīto lidmašīnas apkalpi.
Lielāko daļu vainas par lidmašīnas avāriju, kurā dzīvību zaudēja 96 cilvēki, uzņēmās Polija, taču pārmetumi tika izteikti arī Krievijai, kur lidmašīnai nācās veikt nosēšanos biezā miglā.
Polijas ziņojumā tika izslēgta «ekstrēmistiska versija», tostarp sabotāžas un trešo pušu ietekmes, iespējamība.
Taču Krievijas izmeklētāji nonāca pie secinājuma, ka uz lidmašīnas apkalpi tika izdarīts «psiholoģisks spiediens», liekot nosēdināt lidmašīnu nepiemērotajos laikapstākļos.