/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/20/10927197t1haf2b.jpg)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore bažījas par ilgajiem tiesvedības termiņiem korupcijas lietās.
Augsta KNAB amatpersona bažījas par «Latvenergo» lietas iztiesāšanu (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa arī trešdien sabiedrības par atklātību «Delna» diskusijā par Latvijas tiesu praksi korupcijas lietās pauda bažas par nākotnē gaidāmo Latvijas energoapgādes kompānijas «Latvenergo» apjomīgās lietas iztiesāšanas ilgumu.
No KNAB apkopojuma par tām lietām, kas ir nodotas iztiesāšanai līdz 2010.gadam, tikai 26% no visa laika, kas patērēts līdz gala spriedumam, ir attiecināms uz pirmstiesas izmeklēšanas procesu. Pārējo laiku aizņem iztiesāšanas ilgums, norādīja KNAB amatpersona.
Ņemot vērā, ka daudzas korupcijas lietas tiek iztiesātas gadiem, automātiski rodoties jautājums, vai galīgais spriedums vispār dod pietiekami lielu efektu un sods darbojas kā citu amatpersonu atturošs faktors, uzsvēra Šikore.
«Bija KNAB lietvedībā krimināllieta, kura izmeklēta 2006.gadā, šogad vēl joprojām atrodas pirmās instances tiesā. Vai pēc tik daudziem gadiem sods būs adekvāts apsūdzētajam un varēsim preventīvi citām personām stāstīt – nedariet tā, neņemiet kukuļus, jūs par to tiksiet sodīti? Pēc septiņiem gadiem tam vairs nebūs jēga. Tai pašai digitālās televīzijas lietai pirmajā instancē jau apritējuši pieci gadi. Nenoliedzami apjomīga lieta, taču tad rodas jautājums, kas notiks ar «Latvenergo» lietu, kas ir vēl lielāka. Cik gadus mēs to izskatīsim?» retoriski jautāja izmeklētāja.
Runājot par galvenajiem faktoriem, lai tiesas procesi nebūtu gari, Šikore uzsvēra kriminālprocesa virzītāja lomu savā darbā un godprātīgu attieksmi. «Nevaru tiesnešus saistīt ar iespējamo korupciju vai ētikas normu pārkāpšanu, iespējams, tiesas sēžu atlikšanai ir objektīvi iemesli. Taču, ja rada godprātīgu attieksmi pret darbu un paskatās uz kļūdām, tad, manuprāt, būs kaut kāds rezultāts,» viņa sacīja.
«Pirmkārt, tiesas strādā ar tiem pierādījumiem, ko saņem, bet, otrkārt, tās strādā ar to, kā tās izprot šos pierādījumus. Man bieži vien šķiet, ka procesa virzītājam ir pārprasta objektīvās patiesības izpratne. Cik tālu tiesnesim ir jāpārbauda pierādījumi? Lai tiesnesim pietiek pateikt «stop, man ir pierādīts un man vairs papildu pierādījumus nevajag». Nevis klausīties, 10, 20, 50 liecinieku, kuri būtībā stāsta vienu un to pašu,» sprieda Šikore.
KNAB daudz mācoties no saviem ārvalstu partneriem un saņemot padomus, kā korupciju atklāt, tāpēc birojs šo praksi mēģinot pielāgot Latvijai. «Jautājums, vai tiesas spēj mums tikt līdzi?» viņa atzina.
Ļoti svarīgs process pirmstiesas izmeklēšanā ir arī sadarbība ar uzraugošo prokuroru un ļoti svarīgi, lai šim uzraugošajam prokuroram būtu izpratne un pietiekamas zināšanas korupcijas noziegumu izmeklēšanā un viņš virzītu izmeklētāju vajadzīgā virzienā, norādīja Šikore.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Šikore raidīja nelielu kritiku prokuroru virzienā, proti, daļa šīs profesijas pārstāvji nepietiekami apzinoties savu lomu pirmstiesas izmeklēšanā.
«Saskaņā ar likumu uzraugošais prokurors tikai uzrauga un dod galvenos izmeklēšanas virzienus. Viņam ir it kā dotas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, bet viņam nav uzlikts pienākums ar šiem materiāliem iepazīties. Jautājums, cik godprātīgs ir prokurors un vai viņš apzinās savu lomu pirmstiesas izmeklēšanas procesā un tālākā savā pozīcijā tiesā. Ir prokurori, kas cenšas un saprot, mācās un attīstās, bet ir tādi, kas to dara nepietiekamā apmērā,» teica Šikore.
Jau ziņots, ka 262 sējumus lielā «Latvenergo» lieta ir bijusi lielākā lieta KNAB vēsturē. Birojs šo lietu izmeklēja divus gadus, taču pagaidām prokuratūra apsūdzības uzrādījusi tikai nelielai daļai no 17 lietā iesaistītajiem cilvēkiem.