Kamēr Sandis svīdīs Mitišču «Atlant» rindās, Anna atradusi veidus kā nodarbināt sevi garajos rudens vakaros. Viņa atsākusi mācības augstskolā, kā arī apmeklēs alternatīvāku mācību lekcijas.
Piedāvājam ieskatu kādā intervijā, kur Lieckalniņa dalās ar atziņām par cilvēka garīgumu un nepieciešamību attīstīties.
Rudens vakari mudina uz pārdomām un sevis izzināšanu - vai piekrītat šai atziņai un kādi ir Jūsu plāni šoruden?
Rudens ir laiks, kas liek mums aizdomāties par daudzām lietām. Tieši tāpēc, zinot, ka rudens vakari parasti ir pārāk gari un tumši, esmu atsākusi mācības augstskolā un paralēli esmu nolēmusi apmeklēt arī lekcijas astrosofijā, kas tiek pasniegtas mākslas Galerijā «Pegazs». Esmu secinājusi, ka mācības, tas ir brīnišķīgs veids kā aizpildīt garos vakarus, uzzināt ko jaunu un reizē iegūt arī jaunu sparu dzīvei.
Cik sen Jūs interesējaties par mākslu un ezotēriku?
Māksla mani ir pavadījusi jau no šūpuļa. Mana māmiņa ir māksliniece, tāpēc lielu daļu bērnības esmu pavadījusi mākslinieku darbnīcās, izstādēs, Rīgas Mākslas kombinātā. Mājās māksla elpoja no katra stūra, un jāatzīst, ka šīs kvalitātes, protams, ceļo līdzi arī uz manām mājām. Es esmu pieradusi pie mākslas darbiem, kas veido īpašo mājas atmosfēru un gaisotni. Katrs mākslas darbs atrod savu vietu un dzīvo līdzi mūsu ikdienā. Arī interesi par ezotēriku ir vairojusi mana māmiņa. Sarunās vakaros par dažādām tēmām viņa ir mudinājusi mani uz šo Pasauli skatīties caur ezotērikas prizmu. Viss pārējais jau bija un ir manās pašas rokās – un jāsaka, šis atklāsmju ceļš ir bezgala interesants un brīžam liekas arī netverams.