/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/19/10925206t1he0bf.jpg)
Daudzi cilvēki, kas referendumā balsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu, tagad to nožēlo, jo saprot, ka to nevajadzēja darīt, intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» atzinis Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.
Ģimnāzijas direktors: Daudzi nožēlo, ka balsojuši par krievu valodu (125)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norāda, ka referendumā balsoja ļoti dažādi cilvēki – arī tie, kas paši nav politikā un nav arī aktīvi atbalstītāji.
«Taču viņi katru dienu dzirdēja vienu un to pašu – jāiet un jābalso! Par ko? Par savu dzimto valodu. Pats jautājums tika noformulēts ļoti provokatīvi, un rezultāts bija cilvēciskā atsaucība uz kaut ko izaicinošu. Esmu saticis cilvēkus, kuri ar nožēlu atzīst, ka viņi nobalsoja, bet tagad saprotot, ka to nevajadzēja darīt,» saka Alijevs.
Viņš uzskata, ka attiecībā uz otro referendumu par pilsonības pieškiršanu nepilsoņiem ļaudis jau ir gudrāki un tik viegli un ātri neatsaucas.
«Ļoti labi, ka tagad risina jautājumu par bērniem, kuriem, ja viens no vecākiem uzrakstīs iesniegumu, pilsonība tiks piešķirta. Neatkarības bērniem, manuprāt, ir jābūt mūsu pilsoņiem. Mazākumtautību skolu absolventi kārto tieši tādu pašu valsts valodas eksāmenu kā latviešu skolās, un viņu labie rezultāti ir liels panākums. Tāpēc viņiem vairs nebūtu vajadzīgas kādas apliecības, ka pārvalda valodu tādā vai tādā līmenī,» tā Alijevs.