KNAB izmeklētāji stāsta, kā šķetinājuši «Latvenergo» lietu (45)

Sarunā ar žurnālu abi izmeklētāji atzīst, ka uzsākot lietas izmeklēšanu, nebijis ne nojausmas, ka uzies pierādījumus astoņu miljonu eiro kukuļiem, kas jau saņemti, un vēl 11 miljoniem, kuru nodošanu izjauca aizturēšanas.

Par savāktajiem pierādījumiem izmeklētāji esot droši. Kukuļi ņemti no ārvalstu uzņēmumiem, kas «Latvenergo» ieguvuši lielus pasūtījumus - rekonstruējuši Pļaviņu HES un TEC-2. Starp ārvalstu uzņēmumiem un kukuļošanas starpniekiem noslēgti konsultāciju līgumi, bet par konsultācijām pārskaitītā nauda faktiski nodota tālāk kā kukulis «Latvenergo» amatpersonām, kuras lēma par iepirkumu līgumiem, atklājuši viņi.

«Tā bija labi izstrādāta sistēma, gadiem darbojusies. Diezgan radoša,» žurnālam sacīja Rumjanceva. «Naudas summa ir tik milzīga, ka vienā ofšorā to nevar glabāt, to ieguldīja dažādos labumos Latvijā un ārvalstīs,» papildina Baumanis.

Lietā figurē «vairāki desmiti» ārzonu uzņēmumu, kuru kontos apgrozījušās «milzīgas naudas summas» - vēl lielākas nekā pašlaik identificētā kukuļu summa.

«Latvenergo» lietā naudas shēmas palīdzējuši šķetināt Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja speciālisti. Viņu līdzdalība bijusi arī nepieciešama, lai «atšifrētu kriptētos failus». Izmeklētāji uzsver, ka vairākas lietas nācies darīt pirmajiem Latvijā. Piemēram, ar zviedriem izveidota kopēja izmeklēšanas grupa, kas ir birokrātiski sarežģīts process «un nav jau kam padomu pajautāt, jo Latvijā tas notiek pirmo reizi». Kopumā strādāts 14 valstīs, tur organizējot arī kratīšanas un pratinot cilvēkus.

Lai arī šajā lietā figurē ietekmīgi vārdi, izmeklētāji nesūdzas par spiedienu. Izņemot amatpersonu aizturēšanas sākumā, citādi šīs lietas izmeklēšanā nav bijis ne spriedzes momentu, ne «īpašas romantikas», raksta «Ir».

Kā norāda Baumanis, ikdiena pavadīta «pie cipariem, skaitot un skatoties, kur ir konti».