Apritējis tieši gads, kopš Latvija zaudēja savu vienīgo Dzelzs vīru Kārli Skrastiņu. Hokejs bija visa viņa dzīve un spēle viņam pietrūks tik pat ļoti, cik mums visiem Kārļa. Par Skrastiņu vislabāk izteikties var tie, kuri viņam atradās vistuvāk, piemēram, māsa Ruta: «Hokejs bija veids, kā Kārlis sarunājās ar cilvēkiem, kā viņam patika stāstīt par sevi. Domāju, ka laukumā Kārlis bija atklāts līdz galam - nāciet skatīties, un jūs zināsiet, kas es esmu. Tas ir mans minējums, kāpēc viņš bija tik lakonisks vārdos.» Atceroties Kārli, mēs izveidojām viņa piemiņai atceres albumu.
Atceroties Kārli (32)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.