Pārmaiņu vējš nav negaiss (21)

Lai gan sporta līdzjutēji no šādām diskusijām atgaiņājas, tomēr arī viņi (-as) ir tikai cilvēki. Paklīst runas, ka Londonas olimpisko spēļu bronzas pāris Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš varētu pašķirties, un pat skarbi vīri sāk trīt mēles. Kā tad tā? Laikam melns runcis pārskrējis latvju puikām ceļu, bet varbūt kādam sākusies zvaigžņu slimība?

Taču paskatīsimies uz situāciju apejot olimpisko spēļu kontekstu, jo vairuma viedokli noteica tieši viens turnīrs, kuru varēja vērot tālrādē. Pļaviņam/Šmēdiņam šosezon nebūt negāja tik gludi, jo Pasaules kausa posmos līdz zeltam Stare Jablonkos augstāk par 9. vietu uzkāpt tā arī neizdevās. Salīdzinājumam - Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins šosezon četros posmos izcīnīja 5. vietu.

Jau labu laiku pirms Londonas Olimpiādes bija zināms, ka abu sportistu sadarbība ilgs līdz olimpiskā cikla beigām. Pludmales volejbolā tā ir ierasta prakse. Galu galā vasarās abi veči viens otru vaigā redz biežāk nekā savas sievas. Duets kļūst par ģimeni, kurā vienkārši nav iespējams iztikt bez domstarpībām, jo abi ir personības. Turklāt vēl ir treneris Aigars Birzulis, kurš arī allaž ir bijis interesants tipāžs, kuram ir savs skatījums uz lietu kārtību.

Vaimanas varēja dzirdēt jau pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm, kad sadarbību beidza Samoilovs un Pļaviņš. Tobrīd daudziem šķita, ka līdz ar to Latvijas pludmales volejbola panākumi beigsies, taču Londonā mums bija divi pāri.

Pļaviņš un Šmēdiņš kā duets sevi nav izsmēluši, taču nevajag iedomāties, ka bronza Londonas Olimpiādē un zelta medaļas Pasaules kausa posmā mēneša laikā beidzot parādīja šī pāra patieso vietu pasaules rangā. Drīzāk jau puiši no sevis izspieda maksimumu. Vai tas atkārtosies? Garantiju nav. Neaizmirsīsim, ka Pļaviņa/Šmēdiņa duets ir viens no augumā mazākajiem, tādēļ uzvaras pār pasaules labākajiem pāriem, kuros bloķētājs parasti ir divmetrinieks, nav uzskatāmas par likumsakarību.

Vai kāds var garantēt, ka labāki rezultāti būs katram spēlējot dažādos pāros? Protams, ka nevar, taču kvalifikācijas punktus Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm sāks skaitīt tikai pēc diviem gadiem. Ja nu reiz ir piemērots laiks pārmaiņām un eksperimentiem, tad tas ir tagad. Jaunas emocijas, jauni izaicinājumi - tas sportā nekad nav nācis par ļaunu. Turklāt neviens jau nesaka, ka nākotnē puiši atkal nevarētu apvienot spēkus.

Līdz šim nav bijis pamata apstrīdēt pludmales volejbolistu pieņemtos lēmumus - to pareizību apliecina sasniegtie rezultāti. Uztversim tos ar sapratni, bet secinājumus izdarīsim pēc pāris vasarām.