/nginx/o/2018/07/19/10921525t1h42c9.jpg)
Prezervatīvs jeb kondoms nu ir viens no visizplatītākajiem kontracepcijas līdzekļiem pasaulē. Kondomi mūsdienās ir pieejami visdažādākajās krāsās, tie ir ar dažādu smaržu, garšu un pat tekstūru. Lai arī šo nieciņu vēsture ir ļoti sena, to ceļš līdz mūsdienām nebūt nav tik gluds. Par kondomu vēsturi vairāk stāsta medicīnas doktore, ginekoloģe Melānija Orleāna.
Uzsākot sarunu, dr. Orleāna uzreiz norāda, ka viņasprāt pareizi būtu lietot vārdu «kondoms». Leģenda vēstot, ka vārds «kondoms» radies par godu vīrietim, kurš pirmais to izmēģinājis nododoties mīlas priekiem savā dzimtajā Kondomas ciemā Francijā. Taču daudz ticamāka esot versija stāsta, ka Anglijas karaļa Čārlza otrā galma ārsts Kondoms izgudroja prezervatīvus, kas tika gatavoti no dzīvnieku zarnām. Tomēr daktere domā, ka visticamāk nosaukums cēlies no latīņu vārda «condom», kas nozīmē «trauks» vai «tvertne». Kondoms esot pareizs šā kontracepcijas līdzekļa apzīmējums, taču tautā pieņemts lietot jaunvārdu – «prezervatīvs», kas radies no angļu to «preserve» – aizsargāt.
Kad lingvistiskās nianses noskaidrotas, speciāliste stāsta: «Kondoms joprojām ir vienīgais izsargāšanās līdzeklis, ko lieto vīrietis. Labā ziņa ir tā, ka pēdējos gadus tiek veikti pētījumi, lai radītu testosteronu saturošu pretapaugļošanās līdzekli vīrietim. Pagaidām problēmu rada fakts, ka zinātnieki nav vēl atraduši piemēroto devu. Šobrīd ir atrasta hormonu deva, kas var izsaukt vīrieša neauglību, bet pagaidām nevar piemeklēt devu, lai process nebūtu neatgriezenisks. Pretapaugļošanās līdzeklis iespējams būs gan tablešu gan injekcijas formā. Un tas ne tikai padarīs vīriešus līdzatbildīgākus grūtniecības plānošanas procesā, bet arī ļaus sievietēm atpūsties no hormonālās kontracepcijas lietošanas.»
«Ko gan sievietes nav izcietušas, lai izsargātos, kamēr pasaule nonāca līdz 0,02 mm plānajiem lateksa kondomiņiem, – gan saknes ievadīšanu makstī, gan dejošanu Lambada stilā, gan skalošanos ar visvisādiem šķīdumiem,» teic daktere. Iespējams, par kondomu pirmssākumu var uzskatītokra pākstis, kuras sievietes ievadīja dzemdes kaklā. Noslēgtā pāksts daļa atbalstījās pret dzemdes kakliņu, bet caur atvērto pāksts daļu vagīnā varēja ievadīt vīrieša dzimumlocekli. Vēstures liecības stāsta, ka prezervatīvi tika lietoti jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Attēlos, kas radīti aptuveni pirms 1000 gadiem p.m.ē., ir redzami senie ēģiptieši, kas lietoja linu audekla prezervatīvus. Skaidri nav zināms, ar kādu mērķi tie izmantoti, tomēr lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tie tika lietoti, lai izsargātos no infekcijām, savainojumiem un kukaiņu kodieniem. Interesanti, ka Nacionālajā Kairas muzejā glabājas kāds ādas maisiņš, kurš esot piederējis imperatoram Tutanhamonam. Alu zīmējumi Francijā liecina, ka mūsu ēras sākumā arī Eiropā ir bijuši pazīstami prezervatīvu priekšteči. Savukārt atsevišķās japāņu erotiskajās grāmatās minēts «koytai», kas darināts no plānas ādas. Vēlākos aprakstos minēti cieti prezervatīvi, kas darināti no ragiem vai bruņurupuča apvalka.
Nākamie nozīmīgie fakti kondomu vēsturē tiek saistīti ar Kolumbu, kurš ne tikai atklājis Ameriku, bet arī, pēc pētnieku domām, uz Eiropu atvedis sifilisu. Un tas liek sarosīties izgudrotājiem – itālis Gabriels Fallopius savulaik apgalvoja, ka ir izgudrojis linu audekla prezervatīvus, kuri aizsargā no sifilisa. Vēlāk arī apgalvoja, ka šādi maisiņi palīdz izsargāties no grūtniecības. Jāpiebilst, ka maisiņi tika piesūcināti ar kādu dezinficējošu šķīdumu, līdz ar to seksuālās attiecības sievietei visticamāk bija ļoti nepatīkamas, radīja lieku kairinājumu un traumēja gļotādu, palielinot risku inficēties. Pirmie daudz maz efektīvie prezervatīvi no dzīvnieku zarnām tika izgatavoti jau 18. gadsimtā. Tos dēvēja par «Angļu mētelīšiem». Kā izrādās, Kazanova, kurš pēc profesijas bija ārsts, bija viens no aktīvākajiem šo mētelīšu lietotājiem, lai sevi pasargātu no biedējošā sifilisa.
Jauns pagrieziens kondomu vēsturē saistāms ar amerikāņu ķīmiķi Čārlzu Gudjieru, kura radītais uzņēmums mūsdienās labi zināms ar kvalitatīvu auto riepu izgatavošanu. Kā izrādās 1843. gadā Gudjiers izgudroja pirmo elastīgas gumijas prezervatīvu, kas bija ne tikai ūdens necaurlaidīgs, bet arī izturīgs, tomēr tas bija diezgan biezs, tāpēc ideālo kondomu meklējumi ar to nebeidzās. Kamēr izgudrotāji meklēja jaunus variantus, kādā amerikāņu avīzē 1861. gadā tika publicēta pirmā prezervatīvu reklāma: «Dr. Power's aizsarglīdzekļi no Francijas». Tā kā tolaik likums aizliedza popularizēt kontracepciju, prezervatīvu ražotāji savus izstrādājumus tirgoja ar norādi: «Pārdošanai aptiekās. Aizsardzībai pret infekcijas slimībām.»
Vēstures liecības stāsta, ka lateksu izgudroja 1912. gadā, līdz ar to prezervatīvi kļuva lētāki un bija paredzēti vienreizējai lietošanai, lai gan tos plaši sāka lietot tikai 1930-tajos gados. Kas notika līdz tam? Amerikā bija aizliegts lietot prezervatīvus, kā rezultātā Pirmā Pasaules kara laikā vairāk nekā 70% ASV karaspēka karavīriem tika novērota augsta saslimstību ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Pasaule no dažām kļūdām mācījās, un pēc Otrā Pasaules kara militārie vadītāji propagandēja prezervatīvus, lai vīri, atgriežoties no kara, neinficētu sievas. Amerikā tika izrādītas filmas ar saukli: «Neaizmirsti, pirms ieliec, uzvelc!». 20. gadsimta trīsdesmitajos gados radītie lateksa kondomi bija daudz plānāki par iepriekšējiem. Bet tikai 1951. gadā sāka elektroniski pārbaudīt, vai tajos nav mikroskopiski caurumiņi, pa kuriem varētu noplūst sperma. Konomu uzvaras gājiens pa īstam sākās tikai pēc 1980. gada, kad tika atklāts HIV vīruss, līdz ar to 1987. gadā pirmo reizi kondomus tiek atļauts reklamēt televīzijā.
Un nu kondomiem ir ļoti daudz veidu – tie var būt ar papildu lubrikantu slīdamībai, tie ir dažādās krāsās, reljefu virsmu baudas gūšanai, ar īpašām smaržām un garšām. Prezervatīvus iedala arī pēc seksa veida – garšīgie ir orālajam seksam, īpaši biezi un anestezējoši – anālajam. Tāpat joprojām tiek ražoti kondomi no dzīvnieku zarnām. Tie ir ne tikai pilnīgi dabīgi, bet arī ļoti ekskluzīvi, līdz ar to arī dārgi. Tā kā vīriešiem dzimumlocekļu izmēri var atšķirties, ražotāji domājuši arī par šo – tirdzniecībā pieejami XXL izmēra prezervatīvi. Dr. Orleāna īpašu gandarījumu pauž par to, ka nu jau dažus gadus ir uzsākta pusaudžu kondomu ražošana. To būtiskākā atšķirība ir, salīdzinot ar standarta prezervatīviem, samazinātais diametrs – tikai 45 milimetri (parasto prezervatīvu diametrs ir no 49 – 56 milimetriem). Pēc izstrādātāju domām, šī īpašība palīdzēs novērst tādu neērtību, kā tā noslīdēšana dzimumakta laikā.