Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Kāpēc suņi dzied?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: www.flickr.com

Nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu, tikai versijas. Suņu dziedāšanas jautājums ir viens no tiem, kas gadiem nodarbinājis zinātnieku prātus.

Vācu dabas pētnieks Šeitlins, kurš dzīvoja 19. gs., rakstīja: „Jā, ko gan nevar iemācīties suns! Viņš dejo, sit bungas, iet pa virvi, apsargā cietokšņus, šauj no pistoles; viņš griež rotoru, velk kamanas, atšķir notis, māk skaitīt un lasīt, atšķir kārtis; noņem cilvēkam no galvas cepuri, pienes kurpes, kā kalps cenšas novilkt apavus; viņš saprot cilvēka acu skatienu un mīmiku un spēj iemācīties vēl daudz ko citu.” Taču mēs pieskarsimies tikai jautājumam par mūsu četrkājaino draugu muzikālo talantu.

Visos laikos cilvēki ir pamanījuši, ka suņiem patīk mūzika. Un patīk to ne tikai klausīties. Izdzirdot kāda instrumenta skaņas, īpaši vijoles, čella, akordeona, mutes ermoņiku, daži dzīvnieki tās pavada ar savu „dziedāšanu”.

Pēckara gados notika Maskavas atjaunošana, kuru veica vācu gūstekņi. Atpūtas stundās pēc smagās darba dienas, viņi spēlēja mutes ermoņikas un... viņu mūzikai piebiedrojās apkārtējo suņu „daudzbalsīga dziedāšana”, kas lika apkārtējiem iedzīvotājiem aizbāzt ausis.

Tādi koncerti, protams, ir retums. Visbiežāk izmanto kāda suņa individuālo talantu. Lielbritānijā avīzes ziņoja par jaunu „zvaigzni” – kucēnu Deniju, pat publicējot viņa foto, kurā viņš izpildīja savu kārtējo sirdi plosošo āriju. Tika pat izlaists šā kucēna „iedziedātais” disks. Iesākumā Denijs piedalījās reklāmā, kurā reklamēja konservus suņiem, taču viņa panākumi bija tik lieli, ka viņa fani gribēja iegūt veselu disku ar dziedātāja „dziesmām”.

Pavisam nesen bulgāru žurnāls „Paralēle” ziņoja, ka suns vārdā Bastls piedalījās raidījumā – konkursā „Muzikantu pilsēta”, kā rezultātā kļuva slavens. Šobrīd top viņa pirmās ilgspēlējošās skaņuplates ieraksts. Bastla īpašā dziedājuma noslēpums ir tāds, ka viņš dzied kā tirolieši.

Pirms dažiem gadiem Kanādas pilsētiņā Viktorijā notika neparasts koncerts – konkurss, kurā uzstājās divdesmit deviņi suņi. Katram dalībniekam bija jāizpilda īpaši komponēta „Sonāte sunim un klavierēm”. Vienādā muzikālā kompozīcija visus izpildītājus nostādīja vienādās pozīcijās, bet uzvarēja suns Tipijs: viņš lieliski izjuta melodiju, tonalitāti un melodijas ritmu.

Bioloģijas zinātņu doktors, profesors Morozovs apraksta mūziķu ģimenē dzīvojoša dobermaņa muzikālās spējas. Dobermanis Bujāns vienmēr ļoti uzmanīgi klausījās, kad viņa saimniece Oļa spēlēja vijoli. Dziedāt viņš nesāka, skanot jebkurai melodijai, bet gan tikai, pavadot daļu Rimska-Korsakova operas „Zelta gailītis”. Saimniece uzsver, ka suns atdarinājis precīzi visas muzikālā skaņdarba notis. Savukārt Latvijas kolliju krustmātei Irisai Stepei reiz piederēja kollijs, kas dziedāja vienīgi, izdzirdot ārijas no operas "Aīda".

Leons F. Vitnijs, amerikāņu dzīvnieku psihologs, novērojis paziņu vācu aitu šķirnes suni, kurš „sēdējis un sācis kaukt, skanot vienai noteiktai notij, bet, skanot pārējām, klusējis”.

E. Bergmans, somu zoologs – zinātnieks, grāmatā „Suņu uzvedība” raksta: „..viens no maniem suņiem (taksis) redzami gūst baudu no kaukšanas vai arī no kairinātājiem, kas rada vēlmi kaukt. Atliek vien ieslēgt atskaņotāju, taksis tūlīt ir klāt un izrāda pozitīvas emocijas. Īpaši vētraini viņš reaģē uz Bēthovena skaņdarbiem orķestrim. Ieskanoties jau pirmajām notīm, suns sāk kaukt. Un atradināt viņu no šīs, maigi izsakoties, klausītājiem nepatīkamās nodarbes nebūt nav vienkārši. Septītās un Devītās simfonijas sākuma taktis viņš pazīst zibenīgi un nekavējoties sāk savu „partiju”. Tiesa, akordeona spēle viņam izraisa tādu pašu reakciju.”

1898. gadā tika publicēts interesants krievu zinātnieka I. Dogela raksts „Mūzikas un krāsu spektra ietekme uz cilvēka un dzīvnieka nervu sistēmu”. Tajā autors apraksta savus novērojumus, ka, tieši tāpat kā cilvēkiem, arī trušiem, jūrascūciņām, kaķiem un suņiem, klausoties mūziku, mainās asinsspiediens, paātrinās sirds ritms, palēninās elpošanas kustību ātrums un dziļums, pat līdz nullei. Turklāt, kā raksta Dogels, pinčeram šīs izmaiņas bija krasākas nekā citu šķirņu suņiem.

Ar ko gan var izskaidrot šādas suņu muzikālās spējas?

Skaņu jutīgums cilvēkam ir 20–20 tūkst. hercu robežās, suns arī sāk dzirdēt 20 tūkst. hercu stipru skaņu, taču augšējā skaņas dzirdamības robeža sunim sniedzas līdz pat 30 tūkst. Hz, bet virknē gadījumu pat līdz 35–70 tūkst. Hz. Kaķis dzird skaņas līdz 50 tūkst. Hz.

Bez skaņas biežuma jāņem vērā arī skaņas augstums. Šī skaņas īpašība atkarīga no svārstību ātruma. Cilvēks vislabāk dzird skaņas, kuru svārstību biežums ir ap 20 tūkst. sekundē, bet suņi – ap 40 tūkst. sekundē. Skaļas skaņas rada daudz spēcīgāku reakciju nekā tādas pašas, bet klusākas. Novērots, ka suns reaģē uz tonalitātes maiņu. Vēl jo vairāk – suns atšķir pat trešdaļtoni! Salīdzinot var teikt, ka kaķi atšķir tikai toņus. Cilvēks labāk dzird piano augšējo oktāvu toņus, bet suns lieliski atšķir jebkuru toni, neatkarīgi no oktāvām. Turklāt uz augšējām skaņām suns reaģē ātrāk un labāk atšķir tonalitāti nekā zemākām.

Suņi dzird daudz plašāku skaņu gammu, salīdzinot ar cilvēku.

“Daudzi ir jautājuši, vai arī mani kolliji dzied. Nē. Esmu iegādājies pat dažādus bērniem domātus mūzikas instrumentus - stabulītes, mutes ermoņikas, flautu -, vienīgā reakcija ir riešana. Nesen kāda LNT žurnāliste man uzdeva jautājumu, vai sunim var iemācīt dziedāt? Nezinu. Iespējams, ka var, bet noteikti ne katram sunim,” skaidro dziedošo suņu konkursa “POP suns” rīkotājs Agris Straujups. Suņu uzvedības speciālisti no ASV gan apgalvo pretējo. Vai suni var iemācīt dziedāt? Viss, kas jums vajadzīgs, ir ierosināt viņu, parādot piemēru. Nekautrējieties, tikai atcerieties par beznosacījumu mīlestību un to, ka suns jūs netiesās. Pat ja esat neizdevies dziedātājs/dziedātāja, kam nav pieticis dūšas uzstāties publikas priekšā, – lūk, jūsu iespēja. Zemāk aprakstīts, kā iemācīt sunim dziedāt. 

Instrukcijas

1. solis

Paskatieties uz savu suni un sāciet dziedāt augstā tonī bez vārdiem. Piemēram, "la la la la" vai "ha ha ha ha" operas dziedātāju manierē. Iedomājieties par Džūliju Endrjūsu no filmas "Mūzikas skaņas", dziedot: "Lay ee odl lay ee odl lay hee hoo." Turpiniet to, kamēr suns sāk gaudot līdzi. 

2. solis

Ja neveicas šādi, tad dziediet kādu dziesmu ar vārdiem. Izstiepiet notis un atkārtojiet vairākkārt dažādos vārdus, līdz saņemat reakciju. Ja suns joprojām nereaģē, mainiet toni un atkārtojiet vārdus. 

3. solis

Ja dziedāšana nedod rezultātus, gaudojiet uz savu suni. Piemērots laiks ir tad, kad kaimiņos sāk riet vai gaudot citi suņi. Jūsu suns var pievienoties tiem, bara instinkta vadīts. 

4. solis

Atalgojiet suni ar uzslavām un kārumiem par labu dziedāšanu. 

Padomi un brīdinājumi 

- Ja dziedāšana "a capella" neizdodas, pamēģiniet dziedāt, skanot mūzikas ierakstiem, taču izvēlieties melodisku dziesmu, nevis kaut ko no 50 Cent vai Eminem repertuāra. Ja esat klasiskā roka cienītājs, aizmirstiet par Bobu Dilanu vai Lū Rīdu. 

- Pārbaudiet, vai kādā no vietējiem karaoke pasākumiem drīkst ņemt līdzi suņus. Kas zina – varbūt kļūsiet par jauno, populāro dziedošo duetu? 

- Nedziediet dziesmu "Who Let the Dogs Out?" (Kas izlaida ārā suņus?). Ikviens suns zina, ka tā ir novecojusi. 

“Var, protams, eksperimentēt un mēģināt attīstīt suņa muzikālās spējas. Daudzviet pasaulē tiek izdoti arī speciāli mūzikas diski ar dziesmām, kas domātas tieši suņiem. Arī es dažus esmu iegādājies ASV. Maniem suņiem šī mūzika ir vienaldzīga. Tāpat kā filmas, kas paredzētas speciāli suņu izklaidēšanai,” atzīst Straujups.

Jaunzēlandes pārdotāko mūzikas ierakstu tabulās 2008. gadā pirmo vietu ieņēma dziesma, ko sadzirdēt spējīgi vienīgi suņi.

Dziesma "A Very Silent Night", kas ierakstīta frekvencē, ko spējīgi sadzirdēt vienīgi suņi, kļuva tik populāra suņu saimnieku vidū, ka Ziemassvētkos ieņēma pirmo vietu, tomēr tās "klausītājos" dziesma izsaukusi visai pretrunīgu reakciju.

"Kāds suns, to dzirdot, uzbruka radioaparātam, kļuva vai traks un to pilnībā iznīcināja," pastāstīja dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas "Nežēlastības pret dzīvniekiem novēršanas sabiedrība" ("Society for the Prevention of Cruelty to Animals" jeb SPCA) vadītājs Bobs Keridžs. "Savukārt citi suņi vienkārši gulēja un nekā uz to nereaģēja."

Ja esat atklājis sava suņa muzikālās dotības, piedalieties ikgadējā Latvijas dziedošo suņu konkursā “POP suns 2010”. Galvenā balva jau sesto gadu pēc kārtas – mājas kinozāle! Konkursa noteikumi atrodami www.popsuns.lv.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu