Jāņu zāles aizaugušās pļavās labāk nelasīt

SPKC speciālisti brīdina - Jāņu zāles aizaugušās, nekoptās pļavās un krūmājos labāk neplūciet, jo ērces piesūkšanās rada risku saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, ko tās var pārnēsāt (ērču encefalīts, Laimas slimība, ērlihioze).

SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka no šī gada janvāra līdz 19.jūnijam reģistrēti 46 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu. Iepriekšējos gados, attiecīgajā laika periodā, Latvijā vidēji tika reģistrēti 24 ērču encefalīta saslimšanas gadījumi. Vidējais saslimušo vecums, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir 43 gadus veci cilvēki, no tiem jaunākajam pacientam ir divi gadi, vecākajam 83 gadi. Lielākā daļa saslimušo reģistrēti Latgales un Vidzemes reģionos, Pierīgā un Rīgā.

Lai izvairītos no ērču piesūkšanās, dodoties nekoptā pļavā, mežā vai staigājot pa krūmainām vietām, atgādinām, ka apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos (tieši šeit ērces ielien visbiežāk), aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai savlaicīgi pamanītu un notrauktu pa to rāpojošās ērces. Pārnākot no pastaigas pa mežu rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces.

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu dezinficējiet vietu, kur tā piesūkusies. Ar pinceti satveriet ērci pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni, ar vienmērīgu kustību, izvelciet to. Ja nav pincetes un ērce jāizvelk ar pirkstiem, nedariet to ar kailām rokām ,izmantojiet auduma gabalu, papīru, salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu - to apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci.

Nekādā gadījumā nedrīkst saspiest ērci, jo var notikt ērces ķermeņa šķidruma injicēšanās ādā. Ērci nedrīkst arī griezt, durt vai raut, jo ērces mutes daļa var palikt ādā un inficētais šķidrums no ērces var iekļūt brūcē.

Atcerieties, piesūkušos ērci nedrīkst piededzināt ar sērkociņu, cigareti, likt tai virsū benzīnu, eļļu, sviestu un citas nepiemērotas vielas - tās veicina ērces inficētā šķidruma izdalīšanos cilvēka ādā.

Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar joda tinktūru vai spirtu.

Cilvēkam, kurš ērci izņēmis pēc tam rūpīgi, jānomazgā rokas ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties izņemtajai ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām, ādā vai nejauši aizskarot gļotādas.

*Ixodes ērču abu sugu monitorings jeb aktivitātes un inficētības periodiski novērojumi siltajā gadalaikā Latvijā tiek veikti jau no 1973.gada, kas ļauj noteikt ērču aktivitātes sezonas sākumu un beigas, sezonālos ērču skaita pacēlumus un kritumus, kā arī salīdzināt vidējo ērču aktivitāti pa gadiem. Līdzīgi novērojumi, lai noteiktu risku iedzīvotājiem, uzturoties dabā, katru gadu tiek veikti arī citās Eiropas valstīs, t.sk. Lietuvā un Igaunijā. Ērču relatīvais blīvums uz km ar speciālu uzskaites metožu palīdzību tiek noteikts ne tikai mežu biotopos, bet arī krūmājos un pļavās, kas parādījis, ka pavasarī un vasaras sākumā nekoptās pļavās un krūmājos reģistrētais ērču skaits nav zemāks kā mežā.

Pēdējo 30 gadu laikā veiktie novērojumi pastāvīgajās ērču monitoringa vietās liecina, ka ērču aktivitātes līmenis kopš 1990.gadu vidus ir stabili pieaudzis. Jāatzīmē, ka pēdējos gadu desmitos nesakoptā Latvijas vide - gadiem nepļautas, ar krūmājiem aizaugušas pļavas un nekārtībā pamesti izcirtumi, varētu būt viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ievērojami veicinājuši ērču skaita pieaugumu Latvijā un, līdz ar to, arī saslimstību ar ērču pārnestajām slimībām.