Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas lietā D.Hristoforidi ievainojumu detaļas var apšaubīt

To Siliņš komentēja par apsūdzētā Denisa Hristoforidi gūto ievainojumu slēdzienu, kas ekspertam un ārstējošajam ārstam bijuši atšķirīgi. Eksperts pastāstīja, ka viņam nav bijusi iespēja apskatīt ievainoto, kurš drīz pēc aizturēšanas bija ievietots reanimācijā un vēlāk ārstējās slimnīcā, taču ekspertīzei viņa brūces bija nepieciešamas pirms mediķu veiktās operācijas, kas, iespējams, nebija tādā secībā nokārtojams.

Precīzu brūces aprakstu un šaušanas virzienu iespējams noteikt tikai pirms ķirurģiskām darbībām ievainotajam. Kad ārsti brūces jau apstrādājuši, tās jau ir nepilnīgas ekspertīzei, pauda Siliņš, ar to skaidrojot, ka tieši tāpēc šāviena virziena noteikšanai izmantojis pašu pirmo aprakstu, ko fiksējusi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde, un, iespējams, tāpēc tas ir atšķirīgs no ķirurga apraksta.

Kā ziņots, saskaņā ar lietas materiāliem apsūdzība D.Hristoforidi uzrādīta, ņemot vērā eksperta slēdzienu, ka viņš apšaudē tika ievainots, lodei trāpot kreisajā vaigā un izlidojot labajā vaigā. Savukārt viņa ārsts secinājis, ka ievainojums gūts, lodei ielidojot labajā vaigā un izlidojot apakšžokļa rajonā kreisajā pusē.

Tiesas sēdē Siliņš pauda, ka pretrunas mediķu aprakstos viņš sev izskaidrojis ar iespējamām ievainotā sejas deformācijām pietūkuma rezultātā. Tāpat ārstējošie speciālisti ar ievainotā rētām saskārās jau pēc ķirurģiskajām darbībām. Tāpēc eksperts saskaņā ar metodiku par pamatu izmantojis pirmo aprakstu.

Taču Siliņš nenoliedza, ka NMPD brigādes apraksts varēja būt aptuvens, virspusējs un nepilnīgs, tāpēc eksperts atzina, ka nevar izslēgt arī iespēju apšaubīt atsevišķas ekspertīzes slēdziena detaļas, kuras ir pretrunā ar ķirurga aprakstu. Tāpat eksperts apskatīja D.Hristoforidi seju tiesas zālē un atzina, ka brūču izvietojums sejas kreisajā pusē neatbilst NMPD aprakstam un tas ir bijis kļūdains. Viņš pieļāva iespēju, ka ekspertīzes slēdziens būtu bijis citāds, ja viņam būtu bijusi iespēja tūlīt pēc apšaudes aplūkot ievainoto aizdomās turamo.

Saistībā ar pretrunām par šāviena virzienu eksperts norādīja, ka jebkurā gadījumā tikai un vienīgi uz šo detaļu nevar balstīt pieņēmumus, jo esot jāņem vērā, ka apšaudes laikā cilvēks varēja strauji pagriezt vai noliekt galvu uz vienu vai otru pusi, pašam to neapzinoties vai neatceroties.

Jautāts par iespējamo afekta stāvokli D.Hristoforidi rīcībā pēc ievainojuma gūšanas, eksperts skaidroja, ka teorētiski pēc ievainojuma gūšanas D.Hristoforidi varējis uzvesties neadekvāti, taču sejas ievainojumu rezultātā viņa ķermeņa kustības nebija ierobežotas, tāpēc viņš varējis gan pārvietoties, gan pats izdarīt šāvienus.

Eksperts tiesas zālē atzina, ka D.Hristoforidi varējis aizmirst vai neapzināties savu tālāko rīcību, taču, ņemot vērā šādu stāvokli, Siliņš apšaubīja, vai ievainotais apsūdzētais tādā gadījumā spēj precīzi atcerēties, ka ievainots no labās puses un ka šāvējs bijis policists Salvis Tihanovskis, jo atbilstoši uzvedības aprakstam arī ievainojuma gūšanas mirklis atmiņā varētu būt neskaidrs. D.Hristoforidi šādu pieņēmumu skaidroja ar to, ka Tihanovskis bija vienīgais policists, kuru viņš atceroties redzējis.

Pēc tiesas aicinājuma eksperts sēdē precizēja, ka šāviena ieejošā brūce parasti ir mazāka nekā izejošā. Ieejošai brūcei ir regulāra apaļa forma, tās malās ir nobrāzumi vai apdegumi, turklāt daļa audu ir iznīcināti, kas apgrūtina brūces savilkšanu kopā. Savukārt izejošā brūce parasti atgādinot plēstu brūci, tā ir lielāka, neregulāra, taču mazāk zaudēti audi, un tās plīsumu ir viegli aizvilkt.

Šādu aprakstu, liecinot tiesas sēdē, apstiprināja arī ārstējošais ārsts - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra mutes, sejas un žokļu ķirurgs Viktors Pimanovs.

Pimanovs skaidroja, ka, tā kā no viņa netika gaidīts konkrēts slēdziens par brūču gūšanu, viņš tās aprakstīja slimības vēsturē, tāpēc izdarīto secinājumu detaļas vairs neatceras. Taču viņam bija zināmas pazīmes, kā brūcēs konstatē šāviena pēdas, tāpat, veicot operāciju, viņš D.Hristoforidi mutē, zobu un mēles rajonā konstatējis kaulu šķembas, kas varēja rasties no savainotā žokļa kaula. Tā kā vaigs un žoklis bija cauršauts labajā pusē, bet kreisajā pazodē ievainojums nav skāris kaulus, viņš, iespējams, pieņēmis, ka lode lidojusi no labās uz kreiso pusi.

Ārsts aicināja ņemt vērā viņa ārstniecības laikā izdarītos pierakstus, jo tiesas zālē sīkas detaļas jau vairs neatcerējās. Tāpat viņš atzina, ka lodes virziens viņam nav bijis būtisks un teorētiski arī viņa aprakstu varētu apstrīdēt, taču šāviena radīto ievainojumu viņš aprakstījis, vadoties no novērotā, apskatot un operējot ievainojumu, viņš neatcerējās, vai pievērsis īpašu uzmanību brūču stāvoklim sejas ārpusē.

Ārsts noliedza, ka apzīmējums «kreisajā vaigā» būt vispārināms vai attiecināms uz apakšžokļa kreisās puses pazodi. Šī vieta cilvēka ķermenī drīzāk esot tuvāka kaklam nekā vaigam.

Tiesa šodien izskatīja arī D.Hristoforidi lūgumu veikt atkārtotu psiholoģisko un psihiatrisko ekspertīzi viņa iespējai īslaicīgi būt nepieskaitāmam apšaudes laikā, tāpat izskatīja viņa aizstāvja lūgumu veikt atkārtotu ekspertīzi apsūdzētā gūtajam ievainojumam, kā arī izskatīja apsūdzētā Arvo Žagara un viņa advokāta Edija Saulīša lūgumus pēc papildu pētnieciskās un psiholoģiskās ekspertīzes šāvēju izvietojuma precizēšanai. Šie visi lūgumi tika noraidīti.

Šo lietu Zemgales apgabaltiesa turpinās iztiesāt rīt, 13.jūnijā, plkst.10.

Kā ziņots, lietā kopumā apsūdzētas septiņas personas, bet tieši par bruņoto laupīšanu Jēkabpilī apsūdzēti pieci vīrieši.

Bruņotā laupīšana Jēkabpilī notika 2011.gada 25.janvāra rītā. Laupītāji ievainoja spēļu zāles darbinieku, paņēma sev līdzi vairāk nekā 104 000 latu un devās prom ar automašīnu «Chrysler Voyager».

Noziedzniekus sāka vajāt policisti. Likumsargi viņus iedzina strupceļā. Izcēlās apšaude, kuras laikā gāja bojā Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Viesītes iecirkņa vecākais inspektors kapteinis Znotiņš. Apšaudē tika ievainoti arī divi citi policisti un trīs no pieciem noziedzniekiem, kurus visus piecus drīz pēc tam izdevās aizturēt.

Vēlāk izrādījās, ka četri no pieciem uzbrucējiem paši bijuši policisti. Starp aizturētajiem bija bijušie Tukuma policisti brāļi Deniss un Pāvels Hristoforidi, patruļpolicijas vienības «Alfa» darbinieki Žagars un Leonīds Koņuhovs, kā arī privātpersona Staņislavs Babelis. Nākamajā dienā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa visiem pieciem aizturētajiem kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.

Lietas iztiesāšana Zemgales apgabaltiesā sākās 31.janvārī.

Jēkabpils spēļu zāles laupīšanā apsūdzētie - Žagars, brāļi Hristoforidi, Koņuhovs un Babelis - tiesā pavēstīja, ka atzīst vainu spēļu zāles aplaupīšanā, bet neatzīst vainu apšaudēs un policista nonāvēšanā tādā veidā, kā apsūdz prokurore Vida Kravcova.

Savukārt vecākās inkriminētajās zādzību, laupīšanu, izspiešanas un citu noziegumu epizodēs, kas veiktas no 2008.gada līdz 2010.gadam, brāļi Hristoforidi un šajās darbības apsūdzētais Edgars Paruškins savu vainu neatzina.

2008.gada zādzības epizodē kopā ar brāļiem Hristoforidi un Paruškinu apsūdzētais Berkuls tiesai skaidroja, ka uztur spēkā pirmstiesas izmeklēšanā pausto atzīšanos.