D.Hristoforidi: Mans vienīgais ierocis Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanā bija veseris

Tiesas sēdē D.Hristoforidi apgalvoja, ka viņa plānos vispār nav bijis nodoma lietot šaujamieročus. Liecinot viņš norādīja, ka 2011.gada 25.janvāra rītā pats sev nebija paņēmis līdzi pat gāzes pistoli, tāpat arī savu bruņuvesti viņš bija atstājis mājās. «Mans vienīgais ierocis bija veseris, ar kuru bija paredzēts salauzt spēļu zāles dienesta telpas durvis,» uzsvēra D.Hristoforidi.

Vaicāts, kāpēc viņš paņēmis līdzi viņa nelegāli pirktās pistoles, ko iedevis brālim Pāvelam Hristoforidi un Staņislavam Babelim, D.Hristoforidi skaidroja, ka viņiem tās bijušas nepieciešamas iebiedēšanai, jo viņu uzdevums bijis neitralizēt un uzmanīt spēļu zāles apsargus un personālu.

Tāpēc citiem bijušas arī bruņuvestes, jo spēļu zāles apsargi esot bijuši vienīgie, ar kuru pretošanās iespēju laupītāji rēķinājušies, skaidroja D.Hristoforidi. Viņš neesot izjutis vajadzību pēc ieroča vai bruņuvestes, jo viņa uzdevums bija salauzt kabineta durvis un atvērt seifu.

Deniss nenoliedza, ka, iespējams, varbūt aizmirsis, ka kādā brīdī Arvo Žagars viņam iedevis gāzes pistoli, taču viņš to nenēsāja un nelietoja, jo tā būtu traucējusi.

Par sevi viņš pastāstīja, ka, ieejot spēļu zāles ēkā, uzreiz uzkāpis otrajā stāvā un ar veseri divreiz spēcīgi iesitis pa dienesta telpas durvīm, kā rezultātā izsitis divus caurumus, pa kuriem iebāzis roku un no iekšpuses atvēris aizslēgtās durvis, kas, viņaprāt, bijušas izgatavotas no kartona.

Seifa telpā ar krēslu rokās viņam pretojies tehniķis-kasieris, kuram ar veseri viņš centies izsist no rokām krēslu. Tas nav izdevies, tāpēc Deniss esot nometis veseri un meties tuvcīņā, kuras gaitā pāris reižu spēcīgi iesitis darbiniekam pa seju, pēc kā tas saļimis.

D.Hristoforidi noliedza, ka būtu viņam pa seju sitis ar veseri. «Tas nav iespējams. Ja es viņam būtu iesitis ar veseri, es viņu būtu nogalinājis,» apgalvoja D.Hristoforidi.

Iepriekš spēļu zāles «Fēnikss» darbinieks, kurš atbild par spēļu automātu darbību un naudas iekasēšanu, pastāstīja, ka viņš spēļu zāles biroja telpās otrajā stāvā seifā bija ievietojis inkasācijas naudu, kura pēcāk tika nolaupīta. Drīz pēc tam sekojis iebrukums spēļu zāles telpās. Vīrietis, pēc viņa teiktā, tika apdullināts ar metāla āmuru, un pēc atjēgšanās viņš konstatējis, ka ir arī sašauts kājā. Tāpat viņam bija atņemtas seifa atslēgas un seifam ar trim atsevišķiem nodalījumiem atvērti un iztukšoti divi nodalījumi.

Kad inkasatora advokāts Ralfs Losbergs vaicāja D.Hristoforidi, kā viņš, būdams ap 1,65 metrus garš, ar dūri varēja salauzt augšžokli nevis apakšžokli kasierim, kura augums ir tuvu diviem metriem, D.Hristoforidi skaidroja, ka, kaut arī mazāks augumā, viņš sitis it kā no augšpuses.

Seifam bijis pareizā secībā jāpielieto elektronisks čips, poga un slēdzenes atslēgšana, taču atbilstoši Žagara pierakstītajai secībai tas nav izdevies, tāpēc D.Hristoforidi aizkavējies ar seifa atvēršanu. Aiz muguras viņš dzirdējis, ka telpā ienākušais Leonīds Koņuhovs izdarījis šāvienu, kā izrādījās, spēļu zāles darbinieka kājās. Deniss to viņam neesot licis.

Koņuhovs gājis palīgā atvērt seifu un, izmēģinādams citādu secību atslēgšanas rīku pielietošanai, beidzot to atvēris, pēc kā no diviem seifa nodalījumiem sabēruši tukšos cukura maisos naudu un devušies prom.

Līdz nonākšanai Daugavmalā D.Hristoforidi liecība sakrīt ar citu stāstīto. Tur apšaude sākusies, iespējams, policistam Salvim Tihanovskim izšaujot uz D.Hristoforidi, tiesas zālē apgalvoja apsūdzētais. Iepriekš Tihanovskis liecināja, ka vispār nebija paspējis izšaut ne reizi, jo ļoti ātri tika ievainots.

D.Hristoforidi neatceras, ka būtu redzējis vēl kādu policistu, izņemot Tihanovski. Daugavmalas strupceļā viņš akceptējis brāļa ieteikumu padoties, kas šķitis pašsaprotams. Tā kā mašīnā viņš bijis apsēdies uz tur atstātas pistoles, viņš to esot paņēmis rokā, turot ar stobru uz leju. Ar otru roku atvēris automašīnas durvis un kāpis ārā, bet tad atskanējis šāviens un viņš sajutis trāpījumu galvā, pēc kā apdullis. Tālāko D.Hristoforidi neatceras, tostarp neatceras, kā brālis viņu iesēdinājis atpakaļ mašīnā.

D.Hristoforidi apgalvoja, ka tāpat neatceras, kā nonācis pie mašīnas aizmugurējā riteņa, kur viņu atradis brālis Pāvels Hristoforidi, taču neapšauba brāļa liecināto. Teorētiski Deniss pieļāva iespēju, ka būdams apdullis, varbūt instinktīvi izdarījis kādu šāvienu, nejauši kādam trāpot, taču viņš apgalvoja, ka noteikti neesot sācis apšaudi un neesot ne uz vienu apzināti šāvis, mērķējot. Viņam pašam šķitis, ka viņš uzreiz zaudējis samaņu. Pēc tam Deniss esot atjēdzies jau slimnīcā.

Vaicāts, kāpēc, ņemot vērā agrāko policista pieredzi, D.Hristoforidi nolēma padoties, turot rokā pistoli, viņš atbildēja, ka baidījies to izmest pa logu, jo tādā veidā tā būtu varējusi izšaut no kritiena.

D.Hristoforidi liecības par gatavošanos laupīšanai un došanos uz Jēkabpili bija līdzīgas ar pārējo apsūdzēto teikto. Pirms laupīšanas D.Hristoforidi un Žagars bija kolēģi apsardzes firmā «TM Security Serviss», kuras uzdevumā Deniss pildīja apsarga pienākumus atpūtas un sporta centrā «Concept» Jūrmalā. Abi pārrunājuši «Fēniksa» apsardzes nepilnības un vēlāk to apsprieduši jau visi pieci kopā. Citi apsūdzētie liecināja līdzīgi, cenšoties noliegt un novērst iespēju noskaidrot atsevišķu organizatoru.

Deniss pastāstīja, ka uz Jēkabpili devušies divās mašīnās un vispirms aptuveni deviņus kilometrus pirms Jēkabpils atstājis stāvlaukumā savu «Audi», un tālāk visi braukuši vienā mašīnā - «Chrysler Voyager».

Ierodoties Jēkabpilī, pirms došanās uz spēļu zāli laupītāji iebraukuši kādā mazā nomaļā ieliņā, kur Deniss brālim un Babelim iedevis abas nelegālās pistoles, kas bijušas gāzes pistoles, kuras pārtaisītas par šaujamieročiem. Pāvels ar melniem maisiņiem aizlīmējis divus sānu logus, visi, izņemot Žagaru, uzvilkuši policistu formastērpus.

Deniss arī apstiprināja, ka šai nomaļajā ieliņā viņš «Chrysler Voyager» nomainīja tikai priekšējo valsts numura zīmi, jo pakaļējo nebija jēgas mainīt - tā bijusi aizsnigusi, aizsalusi un tāpēc bija nenolasāma.

Kā ziņots, šodien Zemgales apgabaltiesa turpināja iztiesāt krimināllietu, kurā par bruņotu laupīšanas uzbrukumu spēļu zālei «Fēnikss» Jēkabpilī 2011.gada janvārī apsūdzētas piecas personas un vēl divas - par šīs grupas dalībnieku agrākiem noziegumiem.

Šodien uzklausīja brāļu Pāvela un Denisa Hristoforidi liecības. Pēc vakar pastāstītā Pāvels tiesā atbildēja uz tiesas, aizstāvju un prokurores jautājumiem, pēc kā Deniss izklāstīja savu versiju un atbildēja uz jautājumiem. Vakar tiesas sēdē tika nolasītas bijušā patruļpolicijas vienības «Alfa» darbinieka Leonīda Koņuhova pirmstiesas izmeklēšanas liecības, jo tiesā viņš liecināja iepriekšējā sēde. Vakar sēdē liecināja arī Koņuhova bijušais kolēģis Arvo Žagars, bijušais Tukuma policists Pāvels Hristoforidi un privātpersona Staņislavs Babelis.

Kā iepriekš ziņots, lietā kopumā apsūdzētas septiņas personas, bet tieši par bruņoto laupīšanu Jēkabpilī apsūdzēti pieci vīrieši.

Bruņotā laupīšana Jēkabpilī notika 2011.gada 25.janvāra rītā. Laupītāji ievainoja spēļu zāles darbinieku, paņēma sev līdzi vairāk nekā 104 000 latu un devās prom ar automašīnu «Chrysler Voyager».

Noziedzniekus sāka vajāt policisti. Likumsargi viņus iedzina strupceļā. Izcēlās apšaude, kuras laikā gāja bojā Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Viesītes iecirkņa vecākais inspektors kapteinis Andris Znotiņš. Apšaudē tika ievainoti arī divi citi policisti un trīs no pieciem noziedzniekiem, kurus visus piecus drīz pēc tam izdevās aizturēt.

Vēlāk izrādījās, ka četri no pieciem uzbrucējiem paši bijuši policisti. Starp aizturētajiem bija bijušie Tukuma policisti brāļi Denis un Pāvels Hristoforidi, patruļpolicijas vienības «Alfa» darbinieki Arvo Žagars un Leonīds Koņuhovs, kā arī privātpersona Staņislavs Babelis. Nākamajā dienā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa visiem pieciem aizturētajiem kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.

Lietas iztiesāšana Zemgales apgabaltiesā sākās 31.janvārī.

Jēkabpils spēļu zāles laupīšanā apsūdzētie - Žagars, brāļi Hristoforidi, Koņuhovs un Babelis - tiesā pavēstīja, ka atzīst vainu spēļu zāles aplaupīšanā, bet neatzīst vainu apšaudēs un policista nonāvēšanā tādā veidā, kā apsūdz prokurore Vida Kravcova.

Savukārt vecākās inkriminētajās zādzību, laupīšanu, izspiešanas un citu noziegumu epizodēs, kas veiktas no 2008.gada līdz 2010.gadam, brāļi Hristoforidi un šajās darbības apsūdzētais Paruškins savu vainu neatzina.

2008.gada zādzības epizodē kopā ar brāļiem Hristoforidi un Paruškinu apsūdzētais Berkuls tiesai skaidroja, ka uztur spēkā pirmstiesas izmeklēšanā pausto atzīšanos.