Ja apsūdzētie iepriekš Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanai būtu nopietni gatavojušies, tad neviens nebūtu cietis, tā šodien savā liecībā Zemgales apgabaltiesā secināja par Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanu un policista slepkavību apsūdzētais Arvo Žagars.
Viens no spēļu zāles laupītājiem bijis izmisumā: Sāku vākt zārkam naudu
Bijušais patruļpolicijas vienības «Alfa» darbinieks uzsvēra, ka sākotnēji laupīšana netika nopietni plānota, ideja par to esot attīstījusies spontāni, sarunās ar Denisu Hristoforidi jokojot par spēļu zāles «Fēnikss» paviršo attieksmi pret lielu naudas summu inkasāciju un apsardzes organizēšanu. Žagars tiesas sēdē skaidroja, ka īsta organizatora šai laupīšanai nav bijis, ideja attīstījusies kolektīvi un sākotnēji nenopietnā gaisotnē. Tas visiem šķitis kā salīdzinoši viegls guvums, turklāt motivāciju esot sekmējis tas, ka «Fēniksā» tika glabāta, viņaprāt, «netīra nauda».
Kā uzskata Žagars, spēļu zāles nauda ir iedzīvošanās uz cilvēku vājumu un nelaimēm, tāpēc viņš nav izjutis sirdsapziņas pārmetumus, gatavojoties šādas «netīras naudas» nolaupīšanai.
Pēc viņa domām, uzbrucēji nebija pietiekami labi organizēta grupa - ja laupīšanai visi būtu nopietni gatavojušies, tad varbūt nebūtu cietušo.
Tāpat vairums dalībnieku iesaistījušies finansiālo grūtību un depresīvu situāciju rezultātā. Viņš atgādināja par bijušā «alfieša» Leonīda Koņuhova liecināto, ka viņa ģimenei apjomīgu kredītsaistību rezultātā bija draudi palikt bez pajumtes. Līdzīgu liecību tiesas sēdē šodien sniedza arī privātpersona Staņislavs Babelis. Viņš tiesai skaidroja, ka nav bijis gluži bez iztikas līdzekļiem un strādāja «Rietumu bankas» apsardzē, apsargājot nekustamos īpašumus, taču arī viņa ģimenei bijis dzīvokļa kredīts, pēc kura nomaksas nekas nav palicis pāri cienīgai iztikai.
Kā apgalvoja Žagars, reiz kādas likumpārkāpēju aizturēšanas gaitā, kurā Žagars piedalījies, viņam iedūris kāds narkomāns, kurš, pēc Žagara rīcībā esošās informācijas, bijis slims ar HIV vīrusu. «Sāku vākt naudu zārkam,» sacīja Žagars, taču ilgākā laikā noskaidrojies, ka viņam nav šī bīstamā vīrusa.
Žagars esot piedalījies arī 2009.gada 13.janvāra protesta grautiņu apslāpēšanā Vecrīgā, kad esot smagi cietušas viņa balss saites. «Toreiz nebiju apgādāts ar ruporu, kā rezultātā «norāvu» balsi un divus mēnešus izjutu diskomfortu,» tiesā pauda Žagars, informējot, ka turpmākās ārstu izmeklēšanās radušās aizdomas, ka viņam ir audzējs, tāpēc Žagars noskaņojies uz to, ka jādomā par iztiku nākotnē un par liela apmēra izdevumiem ārstniecībai.
Arī Žagaram bijusi bēdīga pieredze saistībā ar kredītiem, jo banka esot viņu ierindojusi riska kategorijā un vispār atteikusi kredīta izsniegšanu, skaidroja apsūdzētais. Tas viss kopā veicinājis spēļu zāles aplaupīšanu no joka pārvērst īstenībā.
Žagars liecināja, ka nevarot būt nonāvējis Znotiņu, jo nevienā brīdī viņš nav šāvis viņam virsū. Kad atradies Znotiņam pretī, Žagars uz brīdi izjutis lielas dusmas uz sevi par bēdīgo iznākumu un afekta stāvoklī trīs četras reizes izšāvis gaisā. «Es nemērķēju uz Znotiņu. Es apzināti mērķēju 40-50 grādu leņķī virs viņa. Es izšāvu uz mērķi apmēram 15 metrus virs Znotiņa,» pauda Žagars.
Uz prokurores Vidas Kravcovas jautājumu, kāpēc nāvējošā lode, kura izņemta no Znotiņa ķermeņa, ballistikas ekspertīzē izrādījās atbilstoša Žagara ierocim, viņš pauda, ka apšauba pašu ekspertīzi kā, iespējams, safabricētu. Pēc Žagara teiktā, ekspertīzē esot nepilnības, kuru dēļ viņa advokāts iesniedzis lūgumu veikt atkārtotu ekspertīzi vai izsaukt ekspertus liecināt tiesā. Kā ziņots, tiesa šos iesniegumus noraidīja. Žagars apšauba to, ka ballistikas ekspertīzē identificētā lode patiešām ir izņemta no nošautā Znotiņa ķermeņa.
LETA jau ziņoja, ka apsūdzētā Denisa Hristoforidi liecības, visticamāk, tiesas sēdē tiks uzklausītas rīt, 5.jūnijā, plkst.10, kad Zemgales apgabaltiesa turpinās iztiesāt krimināllietu, kurā par bruņotu laupīšanas uzbrukumu spēļu zālei «Fēnikss» Jēkabpilī 2011.gada janvārī apsūdzētas piecas personas un vēl divas - par šīs grupas dalībnieku agrākiem noziegumiem.
Kā ziņots, lietā kopumā apsūdzētas septiņas personas, bet tieši par bruņoto laupīšanu Jēkabpilī apsūdzēti pieci vīrieši.
Bruņotā laupīšana Jēkabpilī notika 2011.gada 25.janvāra rītā. Laupītāji ievainoja spēļu zāles darbinieku, paņēma sev līdzi vairāk nekā 104 000 latu un devās prom ar automašīnu «Chrysler Voyager».
Noziedzniekus sāka vajāt policisti. Likumsargi viņus iedzina strupceļā. Izcēlās apšaude, kuras laikā gāja bojā Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Viesītes iecirkņa vecākais inspektors kapteinis Andris Znotiņš. Apšaudē tika ievainoti arī divi citi policisti un trīs no pieciem noziedzniekiem, kurus visus piecus drīz pēc tam izdevās aizturēt.
Vēlāk izrādījās, ka četri no pieciem uzbrucējiem paši bijuši policisti. Starp aizturētajiem bija bijušie Tukuma policisti brāļi Denis un Pāvels Hristoforidi, patruļpolicijas vienības «Alfa» darbinieki Arvo Žagars un Leonīds Koņuhovs, kā arī privātpersona Staņislavs Babelis. Nākamajā dienā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa visiem pieciem aizturētajiem kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.
Lietas iztiesāšana Zemgales apgabaltiesā sākās 31.janvārī.
Jēkabpils spēļu zāles laupīšanā apsūdzētie - Žagars, brāļi Hristoforidi, Koņuhovs un Babelis - tiesā pavēstīja, ka atzīst vainu spēļu zāles aplaupīšanā, bet neatzīst vainu apšaudēs un policista nonāvēšanā tādā veidā, kā apsūdz prokurore Vida Kravcova.
Savukārt vecākās inkriminētajās zādzību, laupīšanu, izspiešanas un citu noziegumu epizodēs, kas veiktas no 2008.gada līdz 2010.gadam, brāļi Hristoforidi un šajās darbības apsūdzētais Paruškins savu vainu neatzina.
2008.gada zādzības epizodē kopā ar brāļiem Hristoforidi un Paruškinu apsūdzētais Berkuls tiesai skaidroja, ka uztur spēkā pirmstiesas izmeklēšanā pausto atzīšanos.