/nginx/o/2018/07/17/10886987t1h1aaf.jpg)
Ir pagājis gads kopš 2011.gada 20.maijā sāktā kriminālprocesa tā dēvētajā «oligarhu lietā». Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe intervijā žurnālam «Ir» atzīst, ka kriminālprocess ir sarežģīts, un gads ir par agru, lai varētu pateikt, kas ir izdevies.
«Arī ārzemēs šādas lietas izmeklē divus, trīs un četrus gadus. Varu tikai pateikt, ka lieta veiksmīgi virzās. Mēs esam tikuši ļoti tālu, esam izprasījuši kontu izdrukas, dokumentus. Kratīšanās izņēmām ļoti daudz pierādījumu, tos visus bija nepieciešams apzināt, saprast - arī tas prasa daudz laika. Skaidrība par to, kas un kā noticis, mums ir gandrīz vai pilnībā - esam apzinājuši cilvēku loku, līdzdalību un veiktās darbības. Protams, ir ļoti sarežģīti jautājumi par [nodarījumu] kvalifikāciju pa [krimināllikuma] pantiem,» stāsta Strīķe.
Strīķe norāda, ka KNAB saprot, ka šī lieta, tāpat arī «Latvenergo» un «Daimler» lieta, ir nozīmīga sabiedrībai, tāpēc «mēs gribam izdarīt visu, lai, uzliekot to shēmu tiesā uz tāfeles, viss būtu saprotams».
Strīķe uzsver, ka šajā lietā pierādījumu ir ļoti daudz, tie izmeklēšanai rada neapšaubāmu pārliecību par notikumu gaitu un personu iesaisti.
«Palikusi tehniskā puse. Gribas izdarīt maksimumu, kas iespējams šajās lietās. Pirms gada es nebiju iepazinusies ar ārvalstu praksi, bet tagad [skaidrāk] redzu, ka mums ir ļoti daudz pierādījumu. Gan «Latvenergo», gan šajā lietā ārvalstu eksperti apgalvo, ka esam ļoti veiksmīgi strādājuši pierādījumu apjomā, ka viņiem daudzās lietās sarunu [ierakstu] nav vispār.»
Tāpat Strīķe norāda, ka kratīšana deputāta Aināra Šlesera lietā būtu paātrinājusi izmeklēšanas procesu.
«Nevar teikt, ka [Saeimas liegums veikt kratīšanu Šlesera mājās] mums kaut kādā veidā ir lietu izjaucis, bet kratīšana varēja tajā mirklī dot kādu pienesumu, lai tas būtu ātrāk. Tā ir viena no nerealizētajām iespējām šajā lietā, jo tur bija daudz adrešu,» saka Strīķe.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)