/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10885396t1h6f7d.jpg)
Kamēr netiks pilnībā nosodīti Padomju Savienības noziegumi, Otrais pasaules karš Baltijas valstīs īsti nebūs beidzies, šodien Briselē starptautiskā konferencē sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).
Vaidere: Baltijā Otrais pasaules karš īsti vēl nav beidzies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Atļaušos apgalvot, ka Baltijā šis karš vēl īsti nav beidzies. Kamēr PSRS okupācijas varas noziegumi nav pilnībā atklāti un nosodīti, kamēr noziedznieki nav sodīti un kamēr upuri nav saņēmuši vismaz morālu gandarījumu, mums šis karš nav beidzies,» sacīja deputāte.
Eiroparlamentāriete klātesošajiem norādīja, ka Latvijā notikušais referendums par krievu kā otro valsts valodu bija neslēpts mēģinājums grozīt valsts pamatus un likvidēt līdzšinējo Latvijas Republiku jeb Vācijas EP deputāta Bernda Poselta vārdiem - mēģinājums Eiropas Savienībā nodibināt mazu Krieviju.
«Lai arī Latvijas tauta šai iecerei pateica skaidru nē un 75% referendumā nobalsoja pret, mēs redzam, ka problēma nav pazudusi. Tiek organizēts jauns referendums par pilsoņu tiesību automātisku piešķiršanu PSRS okupācijas laikā iebraukušajiem kolonistiem, kuriem jau piešķirts nepilsoņa statuss, bez latviešu valodas apgūšanas un bez integrācijas,» sacīja Vaidere.
Viņa atgādināja, ka ikviens nepilsonis jau tagad var kļūt par Latvijas pilsoni, ja vien iemācās latviešu valodu un naturalizējas. «Tomēr 300 000 PSRS kolonistu Latvijā nevēlas izmantot šo iespēju, jo nevēlas zaudēt priviliģēto nepilsoņa statusu, kas dod iespēju, piemēram, bez vīzas brīvi ceļot pa visu Eirāziju no Gibraltāra līdz Vladivostokai. Latvijas pilsoņiem nav šādu privilēģiju. Tādēļ nedaudz dīvaini ir mēģinājumi Eiropas sabiedrībai attēlot Latvijas nepilsoņus kā beztiesiskus cietējus.»
Vaidere uzsvēra: gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā nepieciešama kopīga izpratne par smagajām Padomju Savienības okupācijas sekām.
Arī EP deputāts no Igaunijas Tunne Kelams sacīja: «Igauņi, latviešu un lietuvieši, kuri brīnumainā kārtā pārdzīvoja divu totalitāro režīmu terorus, lūdz pēc līdzsvarotas un saskaņotas pieejas jaunākajai vēsturei. Tas ieviesīs taisnīgumu divu 20.gadsimta teroristisko režīmu upuriem.»
Kelams uzsvēra, ka mūsdienu Eiropai jāpievērš uzmanība šim vēstījumam pretējā gadījumā bez dažādo vēsturisko pieredžu izpratnes nebūs iespējama īsta integrācija.
Arī Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Džozefs Dauls savā uzrunā norādīja, ka Austrumeiropā Otrā pasaules kara beigas nenesa mieru, bet gan nacistu okupāciju nomainīja padomju okupācija. Vienlaikus 2004.gada un 2007.gada ES paplašināšanās parādījusi, ka Eiropa ir vienota un tai ir kopīgas vērtības.
Dauls uzsvēra, ka Eiropai nepieciešams iesaistīties pilnīgi atklātā dialogā ar Krieviju, lai tiktu celti gaismā un ieviests taisnīgums par Staļina un komunistu režīma pastrādātajiem noziegumiem.
Kā ziņots, šodien Briselē pēc Vaideres iniciatīvas tika rīkota starptautiska konference, lai spriestu par Austrumeiropas valstu okupāciju pēc Otrā pasaules kara beigām un izvērtētu Padomju Savienības armijas izvietošanas radītās sekas šajā reģionā.