ASV publiskojušas 17 bin Ladena mītnē atrastus dokumentus (1)

[Ziņa papildināta.]

Atslepenotos dokumentus Baltais nams atļāvis publiskot internetā Vestpointas militārās akadēmijas Terorisma apkarošanas centram.

Dokumenti iekļauj vēstules un vēstuļu uzmetumus, kas datējami, sākot ar 2006.gada septembri līdz 2011.gada aprīlim, kopumā 175 lapas, kas oriģinālā ir arābu valodā.

Dokumenti dod ieskatu «Al Qaeda» iekšējā sarakstē, tostarp iekļautas arī bin Ladena un «Al Qaeda» Jemenas atzaru līderu vēstules, kā arī vēstules, ko rakstījuši teroristiskās organizācijas pārstāvji Somālijā un Pakistānā.

Tie liecina, ka bin Ladens bijis dziļi noraizējies par musulmaņu nevajadzīgo bojāeju «Al Qaeda» operāciju laikā un aicinājis teroristisko organizāciju pasargāt civiliedzīvotājus.

Vēstules atklāj arī sašķeltību, kas valdījusi «Al Qaeda» iekšienē, spriedzi attiecībās ar ekstrēmistiem Pakistānā, kā arī bin Ladena neapmierinātību ar viņa vadītās organizācijas tēlu. Dokumenti liecina, ka izskanējuši arī aicinājumi mainīt «Al Qaeda» nosaukumu un sākt jaunu fāzi tās darbībā.

Vēstulē, kas datēta ar 2010.gada maiju, bin Ladens uzsvēris nepieciešamību atcelt uzbrukumus musulmaņu valstīs iespējamo nevajadzīgo musulmaņu upuru dēļ.

«Mēs aicinām visus emīrus reģionā būt ļoti acīgiem un koncentrēties uz militārā darba kontroli,» runājot par «Al Qaeda» uzbrukumiem, rakstīja bin Ladens.

Viņš pauda dziļas bažas, ka «Al Qaeda» zaudē musulmaņu simpātijas, un nodēvēja par kļūdu operācijas, kurās tiek nogalināti musulmaņi, piebilstot, ka ir svarīgi, lai musulmaņi kristu par upuriem tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Bin Ladens pauda pārliecību, ka pretējā gadījumā «Al Qaeda» gūs uzvaru vairākās kaujās, bet beigu beigās zaudēs karā.

Tā vietā bin Ladens ieteica uzbrukt ASV interesēm ne-islāma valstīs, izņemot Irāku un Afganistānu, kur izvietoti ASV karavīri.

Savā vēstulē bin Ladens arī aicināja divus grupējumus sagatavoties likvidēt ASV prezidentu Baraku Obamu un ģenerāli Deividu Petreusu, kurš pašlaik vada ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP), bet tolaik Afganistānā vadīja starptautiskos spēkus.

Bin Ladens apgalvoja, ka Obamas nogalināšana iedzītu ASV krīzē, jo viceprezidents Džo Baidens šim darbam neesot gatavs.

Novērtējot postu, ko viņa vadītās organizācijas reputācijai nodarījusi musulmaņu nogalināšana, bin Ladens rakstīja par nepieciešamību pēc jauna sākuma, lai atgūtu to cilvēku uzticību, kas zaudējuši ticību mudžahedīniem.

Kādā citā vēstulē, kuras autors nav zināms, diskutēts par iespējamo organizācijas nosaukuma maiņu, lai aptvertu musulmaņus visā pasaulē.

Vēstulē teikts, ka organizācijas pašreizējais nosaukums ļauj ienaidniekiem maldīgi apgalvot, ka viņi neatrodas kara stāvoklī ar islāmu un musulmaņiem, bet tikai ar «Al Qaeda», kas neatbilstot patiesībai.

Lai kliedētu maldīgos priekšstatus, organizāciju ieteikts pārdēvēt par «Musulmaņu vienotības grupējumu» vai «Islāma nacionālās vienotības partiju».

Jautājums par vardarbību pret musulmaņiem ir viena no vadošajām tēmām, par ko ir runa nule kā publiskotajos dokumentos.

Dokumenti publiskoti, pieminot gadskārtu kopš bin Ladena nāves.

Bin Ladens tika nošauts 2011.gada 2.maijā ASV īpašo uzdevumu vienības SEAL operācijā garnizona pilsētā Abotābādā netālu no Pakistānas galvaspilsētas. Bin Ladens un viņa ģimene šajā ēku kompleksā dzīvoja vairākus gadus.