/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10883677t1h8b37.jpg)
Polārlāču suga attīstījusies no saviem tuvākajiem radiniekiem pirms aptuveni 600 000 gadu, proti, ievērojami senāk, nekā domāts līdz šim, ceturtdien paziņojuši amerikāņu zinātnieki.
Polārlāči ir ievērojami senāki, nekā domāts līdz šim
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Agrākās polārlāču ģenētiskās analīzes liecina, ka šī lāču suga ir aptuveni 150 000 gadu sena. Patiesībā polārlācim bijis nepieciešams piecreiz ilgāks laiks, lai piemērotos arktiskajiem apstākļiem, liecina zinātnieka Frenka Heilera un viņa kolēģu veiktais pētījums, kas publicēts žurnāla «Science» piektdienas numurā.
Agrākie pētījumi balstīti galvenokārt uz mitohondrija izpēti, kas atbild tikai par nelielu daļu no visa genoma un tiek nodots no mātes bērniem. Šajos pētījumos tika secināts, ka polārlāči ir salīdzinoši jauna suga, kas attīstījusies no brūnā lāča.
Jaunais pētījums, kas balstīts uz plašāku ģenētiskā materiāla analīzi, liecina, ka gan polārlāči, gan brūnie lāči kā sugas ir daudz senāki.
Pētījumā secināts, ka polārlāči ir pieredzējuši daudzus ledāju ciklus un pagājis ievērojams laiks, līdz tie piemērojušies arktiskajiem apstākļiem.
«Tomēr nelielā ģenētiskā dažādība polārlāčos liecina, ka izmaiņas vidē, piemēram siltās fāzes, izraisījušas populācijas traucējumus,» teikts pētījumā.
Zinātnieki brīdina, ka izmaiņas vidē, medības, toksiskas vielas un citi stresa faktori var pastiprināt pašreizējo klimata izmaiņu ietekmi, radot jaunus draudus polārlāču izdzīvošanai.